Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 20. novembris Anda, Andīna
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

KULDĪGA (GOLDINGEN)

          "Kurzemes sirds" Kuldīga, kuru mēdz dēvēt arī par gleznotāju paradīzi, atrodas Ventas upes krastos pie krāšņā Rumbas ūdenskrituma. 155 km attālumā no Rīgas. Viena no vissenākajām un reizē arī gleznainākajām pilsētām Latvijā, Kuldīga ir plaši iecienīts tūrisma objekts.
          Vēsture. Kuldīgas apkārtni baltu ciltis sākušas apdzīvot 2. gadu tūkstotī pr. Kr. Tagadējā Kuldīgas teritorija 9.-13. gs. ietilpa senās Kursas zemē Bandavā, kuras centrs bija nocietināta kuršu pils un apmetne Veckuldīgas pilskalnā.
         1242. gadā pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms piešķīra Livonijas ordenim tiesības uzcelt pili un pilsētu pie Ventas upes. Mūra pili, vecāko ordeņa pili Kurzemē, starp 1242. un 1245. gadu Ventas kreisajā krastā iepretim Rumbai uzcēla ordeņa mestrs Dītrigs fon Grēningens. Pils kļuva par Kuldīgas komturejas un ordeņa Kurzeme zemju pārvaldes centru. Tās tuvumā strauji izauga pilsēta, kura rakstītos avotos kā "oppidum" pirmo reizi minēta jau 1263. gadā.
          14. gs. vidū Kuldīga pirmā Kurzemē ieguva tādas pašas pilsētas tiesības kā Rīga, bet 15. gs. kļuva par Hanzas locekli. Pēc Livonijas konfederācijas sairšanas 1561. gadā Kuldīga nonāca Kurzemes hercogistes sastāvā. Kuldīgas pilī bieži uzturējās hercogs Gothards Ketlers. Kad 1596. gadā hercogiste tika sadalīta starp abiem Ketlera dēliem, Frīdrihs ieguva Zemgali ar Jelgavas pilsētu, bet Kurzemi ar Kuldīgu - Vilhelms. Sākās pilsētas uzplaukums, kas gan ilga tikai līdz 1616. gadam, kad hercogs Vilhelms zaudēja varu cīņā ar nepaklausīgajiem muižniekiem. Kurzemei un Zemgalei no jauna pārejot viena hercoga pārvaldījumā, par hercogistes galvaspilsētu kļuva Jelgava.
          Krāšņas rezidences stāvokli Kuldīgas pils atkal atguva hercoga Jēkaba laikā (1642 - 1682), kas bija visai labvēlīgs periods arī pilsētas izaugsmē. 1680. gadā Kuldīgā jau bija ap 3000 iedzīvotāju. Pilsētā strauji attīstījās amatniecība, tika ierīkota neliela kuģu būvētava, salpetra un kālija vārītavas, pirmās papīra dzirnavas Kurzemē u.c. uzņēmumi.
          Pēc Ziemeļu kara (1700 - 1721) Kuldīgu tirdzniecībā izkonkurēja piejūras pilsētas Liepāja un Ventspils, turklāt, protestēdami pret nodokļiem, to atstāja liela daļa amatnieku. Ziedu laiki Kuldīgas biogrāfijā bija beigušies.
          Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai (1795) Kuldīga kļuva par apriņķa centru, tomēr tajā trūka agrākās saimnieciskās rosības. 1874. gadā pār Ventu līdzās Rumbai gan tika uzcelts moderns tilts un ap to pašu laiku pilsētā darbu sāka vairāki rūpniecības uzņēmumi (piemēra, sērkociņu fabrika "Vulkāns" 1878. gadā). Taču Kuldīga palika sānis no lielajiem satiksmes ceļiem, un tas kļuva par nepārvaramu šķērsli pilsētas turpmākajā attīstībā. Ievērojama nozīme Kuldīgas kultūras dzīvē bija Baltijas skolotāju semināra pārcelšanai no Rīgas uz turieni (1886).
          Apskates vietas. Kuldīgas Skulptūru parkā, kas atrodas Ventas kreisajā krastā, 13. gs. celtās ordeņa pils vietā, saglabājušies senas krusta velves fragmenti. Tas ir viss, kas palicis pāri no kādreiz varenās konventa tipa trīsstāvu celtnes ar stūra torņiem un priekšpili. Hercoga Jēkaba laikā 17. gs. otrajā pusē pili gan kapitāli pārbūvēja un tajā izveidoja greznus, modernus interjerus (mākslinieks, kas pils kuģu zālē bija uzgleznojis 44 hercoga flotes kuģus, pat izpelnījies pagodinošo salīdzinājumu ar Rafaelu). Taču, kopš 18. gs. sākuma vairs neapdzīvota, celtne īsā laikā aizgāja bojā. 1735. gadā no jau sagruvušās pils akmeņiem tās tuvumā uzcēla pilssarga jeb bendes namiņu, kuram līdzās kādreiz atradusies soda vieta. Šī ēka Pils ielā 4 redzama vēl šodien.
          Teika stāsta, ka Ventas krastā, tur, kur tagad paceļas bendes namiņš, reiz dzīvojis burvis. Viņš nokaitinājis pašu nelabo. Velns piebēris maisu pilnu akmeņiem un gribējis apbērt burvja māju. Bet burvis iedziedājies kā gailis, īstais gailis atsaucies, un iztraucētais Velns akmeņu blāķi nosviedis Ventā. Tā esot cēlies Kuldīgas lepnums Ventas rumba, viens no platākajiem (110 m) ūdenskritumiem Eiropā (tā augstums ir 2 m).
          Otrs skaistākais dabas objekts Kuldīgā, kas aizvien saistījusi daudzo tūristu uzmanību, ir pilsētas centru šķērsojošā Alekšupīte. Lejtecē, netālu no ietekas Ventā upīte krīt no 4 m augstuma. Tas ir augstākais dabiskais ūdenskritums Kurzemē, kuram līdzās aplūkojamas 13. gs. celtās pils dzirnavas (atjaunotas 1807. g.). Upītes pretējā krastā Baznīcas ielā 34 atrodas virspilskunga namiņš (17. gs. sāk.).
          Viens no Kuldīgas ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem ir Sv. Katrīnas luterāņu baznīca Baznīcas ielā 33. Tā celta, domājams, 14. gs., bet 17. gs. likvidējot vairākkārtēju ugunsgrēku sekas, stipri pārbūvēta. Pašreizējo interjeru iespaidīgā celtne ieguvusi 17. gs. otrajā pusē. Baznīcas altāris un kancele, kuras laikā no 1660. līdz 1663. gadam darinājis slavenais Ventspils kokgriezējs Nikolass Sēfrenss, vecākais, kopā ar galdnieku Engeleinu Tisenu, ir izcili manierisma mākslas darbi. Krāšņā ērģeļu prospekta (veidots laikā no 1712. gada līdz 1715. gadam) autors ir Kornēlijs Rāneuss, jaunākais. Šodien baznīcā skan ērģeles, kuras 1882. gadā būvējusi V. Zauera firma Frankfurtē pie Oderas.
          No Sv. Katrīnas baznīcas, ejot pa Baznīcas ielu dienvidu virzienā, var nokļūt Kuldīgas Rātslaukumā. Ceļā uz turieni ieteicams aplūkot vairākas ievērojamas celtnes, piemēram, ēku Baznīcas ielā 20 (19. gs.), kur no 1855. gada līdz 1879. gadam dzīvojis ārsts un valodnieks, latviešu mūsdienu ortogrāfijas izstrādātājs Juris Bārs (1808 - 1879). 17. gs. dzīvojamā māja Baznīcas ielā 17, kādreizējais Kuldīgas birģermeistara Stavenhāgena nams, slavena ar to, ka 1702. gada janvārī tajā apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII. Priekšnamā zem kāpnēm iebūvētā lāde, iespējams, saglabājusies no šī apmeklējuma laikiem. Baznīcas ielā 10 savukārt atrodas bijusī hercoga galma aptiekas ēka (16. - 17. gs., restaurēta 1986. gadā) senākā pildrežģu konstrukcijas celtne Kuldīgā.
          Kuldīgas Rātslaukums dokumentos pirmo reizi pieminēts 17. gs. Interesanti, ka, apbūvē, kas ieskauj laukumu, vēl mūsu dienās redzams gan Vecais, t.i., 17.gs. rātsnams, gan historicisma stilā veidotais Jaunais rātsnams. Līdzās Rātslaukumam, Alekša upītes krastā (Baznīcas ielā 7) atrodams vēl viens nozīmīgs apskates objekts - vecākā dzīvojamā ēka Kuldīgā, kura celta 1670. gadā, bet pārbūvēta 1742. gadā.
          Netālu no Rātslaukuma, Raiņa ielā 6 paceļas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca, kurai pamatakmens ielikts 1641. gadā hercoga Jēkaba klātbūtnē. Šī ārēji atturīgā celtne var lepoties ar visgreznāko interjeru Kurzemes katoļu dievnamu starpā. Īsti sakrālās mākslas dārgumi ir skulptūra "Madonna ar bērnu" (16. gs. sāk.), apgleznotais biktssols (1691), kancele (18. gs. sāk.), divi rokoko sānu altāri (1777) un 1818. - 1820. gadā par Aleksandra I dāvinātajiem līdzekļiem darinātais centrālais altāris, kurā saglabājusies arī daļa 18. gs. skulptūru.
          Dzirnavu ielā 14 atrodas Sv. Annas luterāņu baznīca. Tā celta no 1899. gada līdz 1904. gadam pēc pazīstamā arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta.
          Uzmanības vērta ir arī monumentālā ēka Liepājas ielā 31 (celta no 1877. gada līdz 1879. gadam), kur laikā no 1866. gada līdz 1915. gadam atradās Baltijas skolotāju seminārs. Tajā mācījušies daudzi ievērojami latviešu kultūras darbinieki: rakstnieki Vilis Plūdons (1874-1940) un Valdis (īst. v. Voldemārs Zālītis; 1865-1934), gleznotājs Pauls Irbītis (1890-1973), dziedātājs un muzikologs Jēkabs Kārkliņš (1867-1960) u.c. Semināru beidzis arī Ants Pīps (1884-1942), vēlākais Igaunijas Republikas ministru prezidents (1920-1921) un ārlietu ministrs (1921-1922, 1932).

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs