Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 7. decembris Antonija, Anta, Dzirkstīte
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

SALDUS (FRAUENBURG)

          Saldus pilsēta atrodas 125 km no Rīgas ērtu satiksmes ceļu tuvumā. Tās dārzu ieskautie kvartāli izveidoti gleznainā, paugurainā apvidū abpus Cieceres upes ielejas.
          Vēsture. Jau 13. gs. sākumā pie Saldus ezera bijusi kuršu pils. Vēstures avotos Saldus vārds (Salden) ienācis 1253. gadā, kad, sadalot Kurzemes zemes, minēto teritoriju ieguva Livonijas ordenis. Pirms 1451. gada tas uzcēla pili (Frauenburg), kura ietilpa Kuldīgas komturejā. Pils tuvumā izauga ciems un 16. gs. tika uzcelta arī baznīca. Pirmo Ziemeļu kara ziemu (1701/1702) Saldus ciemā kopā ar savas armijas štābu pavadīja zviedru karalis Kārlis XII. Kara turpinājumā gan Saldus pils, gan ciems tika nopostīti līdz pamatiem. "
          Tādējādi Saldus pilsēta sākusi veidoties tikai kopš 19. gs. vidus. Pilsētas tiesības Saldus ieguva 1894. gadā, bet 1917. gadā šīs tiesības tika paplašinātas. Pilsētas saimnieciskā dzīve aktivizējās pēc dzelzceļa līnijas izbūves (1929), un Saldus kļuva par turīga lauku apvidus centru, kas sevišķi izcēlās ar saviem bagātajiem tirgiem.
          Pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju nacionālā sastāva ziņā Saldus bija vislatviskākā pilsēta Kurzemē. Saldus tirgus laukumā 1919. gada 10. martā notika pirmā Latvijas nacionālās armijas parāde.
          Apskates vietas. Pilsētas vēsturiskais centrs koncentrējas ap veco tirgus laukumu. Saldus pirmās draudzes luterāņu baznīca celta 18. gs. pirmajā pusē. Savu tagadējo arhitektonisko veidolu tā iemantojusi stipri vēlāk - no 1898. līdz 1900. gadam, kad baznīca pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta pārbūvēta par trīsjomu baziliku. Pārveidotās kanceles apdarē ietverti daži manierisma kokgriezumu fragmenti no 16. gs. luterāņu baznīcas interjera. Baznīcā apskatāma Jelgavas mācītāja Jūlija Dēringa (Döring) glezna "Jēzus pie krusta" (1865), kura veidota pēc Leipcigas profesora Jēgera parauga.
         Ar Saldus tuvumā dzimušā latviešu glezniecības klasiķa Jaņa Rozentāla (1866-1916) dzīvi un darbu var iepazīties Saldus vēstures un mākslas muzejā, kas iekārtots mākslinieka bijušajā, pēc viņa paša projekta 19. gs. beigās celtajā darbnīcā.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna