Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

LIEPĀJA (LIBAU)

          Zvejnieku un jūrasbraucēju pilsēta Liepāja atrodas Latvijas dienvidrietumos Baltijas jūras krastā (223 km no Rīgas). Liepājas lielākā bagātība ir tās ērtā, neaizsalstošā osta, kuras klātbūtne pilsētai ļāvusi izveidoties par reģiona nozīmīgāko transporta, rūpniecības un kultūras centru. Tūristus Liepāja vilina gan ar savu plašo, skaisto liedagu (ja palaimējas, pastaigas laikā smiltīs var uziet pa viļņu izskalotam "saules akmens" - dzintara gabaliņam), gan ar daudzajiem vēstures un kultūras pieminekļiem - pilsētas un reizē visas Kurzemes likteņgaitu lieciniekiem.
          Vēsture. Jau 13. gs. pie Līvas upes grīvas un Prūsijas zemesceļa - vietā, kur tagad atrodas Liepāja, - pastāvēja kuršu ciems Līva ar dabisku ostu. Vēstures avotos Līvas vārds parādījās 1253. gadā, kad Kursas zemju dalīšanā ciemu ieguva Livonijas ordenis, bet Līvas osta palika brīvā, resp., kopējā lietošanā. Pēc ordeņa sakāves Durbes kaujā (1260) Līvas osta un tuvējā jūras piekraste pārgāja Kursas bīskapa pārziņā, bet 1300. gadā ostu un apkārtējo apgabalu līdz pat Kuršu jomai atkal atguva ordenis. Tā saimnieciskā politika nebija labvēlīga ciema attīstībai, un Līva vēl vairākus gadsimtus auga gausi.
          Nosaukumu Liepāja vēsturnieki iesaka lietot, sākot ar 1560. gadu, kad dokumentos pirmoreiz minēts vietas vāciskais nosaukums Libawe (vēlāk tas transformējas par Libau, un no šīs formas savukārt izveidojies latviskais nosaukums Liepāja). Šajā gadā ordeņa mestrs Gothards Ketlers, cenzdamies glābt Livoniju no sabrukuma, Livoniju kopā ar Grobiņas novadu ieķīlāja Prūsijas hercogam. Prūsijas pakļautībā Liepāja palika līdz 1609. gadam. kad Kurzemes hercogs Vilhelms apprecēja Prūsijas hercoga meitu un atguva novadu kā pūra daļu.
          1625. gadā hercogs Frīdrihs Liepājai piešķīra pilsētas tiesības. Kopš 1621. gada, kad Rīga tika pievienota Zviedrijai, Liepāja bija atbrīvojusies no senā konkurenta, un, pilsētai aktīvi iesaistoties jūras tirdzniecībā, tajā sākās saimnieciskais uzplaukums. Liepāja izveidojās par Kurzemes hercogistes tirdzniecības centru ar daudzu ārzemju firmu pārstāvniecībām. Hercogisti ap to laiku saistīja tirdzniecības līgumi ar Franciju, Angliju u. c. Rietumeiropas valstīm, un tā aizvien asāk izjuta modernas, tāljūras kuģniecībai piemērotas ostas trūkumu. Tāpēc 1636. gadā hercogs pieaicināja holandiešu hidroceltnieku Adrianu, kurš izstrādāja šādas ostas izbūves projektu Liepājai. Projekta realizēšanu tomēr aizkavēja līdzekļu trūkums un zviedru iebrukums pilsētā 1659. gadā.
          Ostas būvdarbi sākās tikai 1697. gadā, jau hercoga Frīdriha Kazimira laikā, un turpinājās sešus gadus (lai ostā varētu iebraukt tālaika lielākie kuģi, nācās izrakt 2 km garu kanālu starp jūru un Liepājas ezeru). Reizē norisinājās arī intensīva jaunās ostas rajona apbūve, un pilsētas centrs pamazām pārvietojās uz turieni, resp., uz tagadējā Rožu laukuma apkaimi.
          Smags trieciens Liepājas saimnieciskajai dzīvei bija 1783. gada tirdzniecības līgums starp Kurzemi un Krieviju, kas aizliedza caur Liepājas un Ventspils ostām izvest labību. 18. gs. beigās pilsētu satricināja nomnieku un zeļļu nemieri, kuros atbalsojās franču revolūcijas idejas.
          Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons atteicās no hercogistes par labu Krievijai, un Liepāja kļuva par cariskajai impērijai vitāli svarīgu ostu Baltijas jūras krastā. Tomēr gaidītā pilsētas augšupeja izpalika, jo atšķirībā no Klaipēdas un Karalaučiem Liepājai trūka labas satiksmes ar iekšzemi. Situācija krasi izmainījās kopš 1876. gada, kad atklāja Liepājas - Romnu dzelzceļa līniju (tā savienoja Liepājas ostu ar Ukrainu un Krievijas melnzemes apgabaliem). No 1860. līdz 1904. gadam ostu rekonstruēja un paplašināja, bet 80.-90. gados pilsētā uzcēla metalurģijas, metālapstrādes, kokapstrādes, ādu, apavu, tekstila u.c. rūpniecības uzņēmumus. 1899. gadā Liepājā sāka kursēt elektriskais tramvajs (pirmais Baltijā). Aktivizējoties saimnieciskajai dzīvei, Liepāja uzplauka arī kā kūrortpilsēta, kas drīz vien kļuva populāra ar savām skaistajām vasarnīcām, kūrmājām un peldu iestādēm.
          19. gs. 90. gados Liepājā izbūvēja arī kara ostu un jūras cietoksni, bet 1899. gadā te sāka būvēt un izmēģināt pirmās Krievijas zemūdenes. Pirmajā pasaules karā vācu karaspēks okupēja Liepāju (1915-1919) un izpostīja tās saimniecību. kad lielinieku uzbrukuma dēļ 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas valdība bija spiesta atstāt Rīgu, tā vairākus mēnešus uzturējās Liepājā.
          Neatkarīgās Latvijas gados atjaunotā Liepājas saimniecība (daudzos pilsētas uzņēmumos bija ieguldīts ārzemju kapitāls) no jauna tika sagrauta Otrajā pasaules karā. Pēckara gados Liepāja turpināja veikt rūpniecības, okeāna zvejas flotes, transporta un kultūras centra funkcijas, bet pirmām kārtām tā bija viena no stratēģiski nozīmīgākajām kara ostām padomju impērijas rietumos. Šobrīd Liepāja pamazām sāk atgūt Latvijas eksporttirdzniecības ostas statusu.
          Apskates vietas. Liepājas vēstures un kultūras pieminekļu apskati ieteicams sākt no 16. gs. sabiedriskās dzīves centra - Vecā tirgus laukuma (tagad Kuršu laukums), kuram pieslejas majestātiskā Sv. Annas luterāņu baznīca. Iespējams, ka tāpat saukusies arī kāda vecāka baznīca, kuru Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs pieminējis 1508. gada lēņu grāmatā, taču tā atradusies citā vietā un līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Tagadējā Sv. Annas baznīca uzcelta 16. gs. beigās, bet laikā no 1671. gada līdz 1675. gadam pārbūvēta. Savukārt 17. gs. beigās celtnei "pieaudzēts" masīvs mūra tornis ar augstu smaili. 1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko dārgumu - kokgriezēja Nikolasa Sefrensa jaunākā (1662-1710) darināto monumentālo altāri ar retabla trīsstāvu kompozīciju (tā augstums ir 9,7 m). Šis baroka šedevrs ir Austrumeiropas mēroga mākslas darbs. pašreizējo ārējo veidolu baznīcai 19. gs. pēdējā ceturksnī piešķīra Liepājas pilsētas arhitekts Makss Pauls Berči (1840-?), paaugstinot torni, bet draudzes telpu ar 1400 sēdvietām uzceļot pilnīgi no jauna.
          Netālu no Vecā tirgus laukuma, K. Valdemāra ielā nr. 25, atrodas Liepājas katoļu baznīca. Saglabājušās ziņas, ka Kurzemes hercogs Ernests Johans Bīrons Polijas karalim apsolījis uzcelt katoļu dievnamu Liepājā desmit gadu laikā jau 1737. gadā. Patiesībā šis nodoms realizēts nedaudz vēlāk, jo minētā baznīca iesvētīta tikai 1762. gadā. Tagadējās arhitektoniskās formas un apjomus plašā trīsjomu bazilika ieguvusi pārbūvē, kas ilga no 1894. gada līdz 1896. gadam. Baznīca tolaik uzcelta gandrīz vai no jauna, nelielo 18. gs. būvēto baznīciņu tajā "ieaudzējot" kā atsevišķu sānu kapellu. Šodien krāšņajā celtnē rokoko un baroka stils (pirmajā veidota vecās baznīciņas kancele un sienu ornamentālā apdare, bet otrajā - tās altāra retabls) dzīvo līdzās jaunajā daļā pārstāvētajam historicismam ar bagātīgu romānikas formu un motīvu pielietojumu.
          Ejot no Vecā tirgus laukuma virzienā uz pilsētas centru, resp., uz Rožu laukumu, vēlams iegriezties Zivju ielas nama nr. 4/6 pagalmā, lai apskatītu 17. gs. noliktavu (tā celta ap 1690. gadu, vēl pirms jaunās ostas izbūves). Šī guļbūves tipa ēka balstās uz augsta mūra cokola, kas izmantots pagraba vietā. Preces glabātas arī ēkas bēniņos. Savdabīgi veidots noliktavas jumts, kura stipri izteikto pārlaidumu balsta koka galerija. Īpašas uzmanības vērtas ir ēkas greznās, ar metālkalumiem dāsni rotātās durvis. Kalumi darināti manierisma stilā, izmantojot gan spirālveidīgā rollverka motīvu, gan t.s. zalkšu ornamentu ar maģisku simboliku.
          Tuvējā Kungu ielā 24 atrodas kādreizējā Hoijeres viesnīca, viena no vecākajām dzīvojamām ēkām Liepājā. 1697. gadā šeit, dodoties ceļojumā uz Rietumeiropu, apmeties Krievijas cars Pēteris Pirmais. Šis koka nams ar pildrežģa jumtgalēm un stāvu kārniņu jumtu balstās uz zema mūra cokola un, tāpat kā vairums Liepājas dzīvojamo ēku, novietots ar galveno fasādi paralēli ielai. Sākotnēji viesnīca bijusi tipiska paplašināta trīsdalījuma celtne ar galos piebūvētām istabām un asimetriski novietotu ieeju, taču vēlāk ēkas plānojums izmainīts.
          Blakus Hoijeres viesnīcai redzams birģermeistara Joahima Šrēdera nams (celts 1699. gadā), kura viesmīlību 1700. gadā baudījis Zviedrijas karalis Kārlis XII. No laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētajai ēkai ir augsts cokolstāvs, kas bijis paredzēts noliktavu, darbnīcu vai arī tirgotavas ierīkošanai. Jādomā, ka arī šis nams pirms vēlākajām pārbūvēm plānojuma ziņā līdzinājies Hoijeres viesnīcai.
          Netālu no Kungu ielas atrodas divi birģermeistara Stendera nami (tiem pieguļošā iela vēlāk nosaukta viņa vārdā). Šīs 18. gs. otrajā pusē celtās ēkas uzskatāmi raksturo tālaika saimniecisko uzplaukumu Liepājā, kad turīgs pilsonis, pieaugot rocībai, varējis ievērojami palielināt savas mājas apjomus un lielu uzmanību veltīt arī tās eksterjera mākslinieciskajam noformējumam. Tā Stendera ielas 11. nama apdzīvojamā platība gandrīz divkāršota, izbūvējot plašu mansarda stāvu. Savukārt otrs birģermeistara nams Stendera ielā 13a - vienstāva celtne ar stāvu divslīpņu jumtu - kompozicionālajā ziņā pieslejas 17. gs. aizsāktajai dzīvojamo ēku celtniecības tradīcijai. Taču jauninājums ir holandiešu klinkera ķieģelīšu un rokoko mākslas formu pielietojums ēkas apdarē. Galveno ieejas durvju vērtņu rotājumi rokoko ornamentikā veidoti ar īsta meistara roku. Speciālisti domā, ka to autors varētu būt pazīstamais tēlnieks Jozefs Slavičeks.
          Ievērības cienīgs arhitektūras piemineklis ir arī 18. gs. dzīvojamā ēka Baznīcas ielā 8, kas piederējusi tirgotājam Felšam. Kopš 1844. gada tajā atradies vācu draudzes pastorāts.
          Baznīcas ielas pretējā pusē paceļas viena no visiespaidīgākajām un populārākajām Liepājas vēsturiskajām celtnēm - Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca. Tās pamatakmens iemūrēts 1742. gadā, bet baznīcas iesvētīšanai liepājnieki pulcējušies 1758. gadā. Celtnes būvdarbus vadījis Kēnigsbergas mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns, piepalīdzot viņa novadniekam Johanam Mihaelam Frēliham.
           Sv. Trīsvienības baznīca ir halles tipa celtne ar trim jomiem. Tās ārējais veidols, neraugoties uz torņa klātbūtni, vairāk asociējas ar piļu, nevis sakrālo celtņu arhitektūru. Šādu iespaidu īpaši pastiprina logaiļu izvietojums divos stāvos, pilastru pielietojums sienu dalījumā, kā arī tas, ka virs karnīzes novietotā balustrāde aizsedz jau tā zemo baznīcas jumtu. Celtnes pilastri, dzegas, logu apmales un portāli izgatavoti no Gotlandes smilšakmens.
          Plašās draudzes telpas (18 x 14 m) rokoko interjers apžilbina ar savu greznību un augsto mākslinieciskā izpildījuma kvalitāti. 18. gs. trešajā ceturksnī darinātie, ar izsmalcinātiem, ažūriem kokgriezumiem rotātie baznīcas iekārtas priekšmeti - altāris (tā retabls sasniedz 13 m augstumu), kancele, hercoga loža, ērģeļu prospekts u.c. - ir īsteni rokoko mākslas meistardarbi. Diemžēl zināms tikai viens no šeit strādājušajiem kokgriezējiem - jau pieminētais Jozefs Slavičeks. Iekārtas priekšmetus zeltījis meistars Johans Endress (Andress), kurš izpildījis pasūtījumus arī Rundāles un Jelgavas pilī. Baznīcā vēl šodien tiek spēlētas Halles meistara Heinriha Andreasa Konciusa 1773. gadā izgatavotās ērģeles, kuras 1885. gadā Grīneberga firma gan papildinājusi līdz 131 reģistram.
          Nonākot ostmalā, ieteicams apskatīt nedaudzās no senajām noliktavām, kas saglabājušās līdz šodienai - noliktavu Jāņa ielā 1 (18. gs. vidus) un Jāņa ielā 2 (19. gs. sākums). Tajās viegli sazīmējamas noturīgās iepriekšējo gadsimtu noliktavu celtniecības tradīcijas. Šo senlaicīgas romantikas apdvesto ostmalas stūrīti savu darbu izstādēm labprāt izmanto mākslinieki.
          Liepājnieku iemīļota atpūtas vieta ir Jūrmalas parks, kas atrodas pilsētas rietumdaļā. Tas izaudzis pakāpeniski, jau sākot no 1870. gada, kad uz vaļņa, kas aizsargā pilsētu no ceļojošās smilts, tikusi iestādīta liepu rinda. Turpmāk parks veidots pēc Rīgas dārznieka Georga Kufalta projekta. Šobrīd tā kopplatība ir ap 50 ha.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs