Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

KRĀSLAVA (KRASLAU)

          Krāslava, viena no skaistākajām un tūristu iecienītākajām novada pilsētām atrodas t.s. Latgales Šveicē (apm. 260 km uz dienvidaustrumiem no Rīgas) - apvidū, kur Austrumlatvijas augstienes pauguru virknes nolaižas vistuvāk Daugavai. Krāslava izvietojusies galvenokārt upes labajā krastā, pie Krāslavas upītes ietekas Daugavā (nelielajai pilsētas kreisā krasta daļai ir savs nosaukums - Priedaine). Krāslavas pievilcību tūristu acīs vairo iespaidīgu vēstures un arhitektūras pieminekļu klātbūtne tiklab pašā pilsētā, kā tās apkārtnē.
          Vēsture. Rakstītos avotos Krāslavas vārds parādījās, sākot ar 14. gs. Taču pilsētas tuvākajā apkaimē koncentrētie latgaļu pilskalni (Šokolādes kalns, Krāslavas pilskalns u.c.), apmetņu vietas un senkapi liecina, ka šī teritorija Daugavas tirdzniecības ceļa malā bijusi apdzīvota jau vairākus gadsimtus agrāk. Piemēram, saglabājusies leģenda, ka 10. gs. beigās te dzīvojusi Polockas kņaza meita Rogneda, kuru vēlāk apprecēja Kijevas valdnieks Vladimirs Svētais.
          14. gs. Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, bet 1558. gadā tā kļuva par ordeņa lēņa muižu. 16. un 17. gs. Krāslavas īpašnieki bieži mainījās, taču kopš 1729. gada, kad muižu nopirka grāfs Jans Ludvigs Plāters, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz pat Pirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru.
          1737. gadā Krāslavu mantoja Inflantijas stārasts grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters (1719 - 1778). Viņa laikā tirgus laukumā uzcēla mūra rātsnamu ar torni un tirgus pārdotavu rindas. No Varšavas un dažādām Vācijas pilsētām Plāteri ataicināja amatniekus, kuri Krāslavu padarīja slavenu ar saviem zelta un sudraba izstrādājumiem, paklājiem, samta un vilnas audumiem, ieročiem u.t.t. 1808. gadā, kad Daugavpilī bija aizsākta cietokšņa celtniecība, uz Krāslavu no turienes (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr miesta agrākais spožums, it īpaši pēc 1826. gada ugunsgrēka, pamazām sāka bālēt. Krāslava atkal atdzīvojās kopš 1865. gada, kad tās tuvumā atklāja Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa staciju. Taču 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā.
          Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava ar saviem 10500 iedzīvotājiem bija otrs lielākais miests Latvijā. Pilsētas tiesības tam piešķīra 1923. gadā.
          Apskates vietas. Augstajā Daugavas senlejas stāvkrastā ar mākslīgi izveidotām terasēm paceļas Krāslavas pils. Tās celtniecību aizsāka grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters, bet 1791. gadā pabeidza viņa dēls Augusts Hiacints Plāters. Šī divstāvu mūra pils ar mansarda jumtu un savdabīgiem diadēmas formas frontoniem rizalītos tapusi sakšu baroka ietekmē, kas Latgali, domājams, sasniedza caur Poliju. Pils interjeru apdare līdz mūsu dienām saglabājusies visai fragmentāri. Taču nesen atsegtie sienu gleznojumi (figurālas kompozīcijas, kā arī panno ar Romas ainavām) liecina, ka te strādājuši augsti profesionāli mākslinieki.
          No visām pusēm norobežotais pils parādes pagalms rada noslēgtības iespaidu, turpretī celtnes pretējā pusē pāri terasveidīgajam parkam paveras plaša perspektīva uz Daugavas senleju ar upes zilajiem ūdeņiem, senajiem pilskalniem un krasta nogāzē izvietoto pilsētu.
          Uz austrumiem no šīs t.s. jaunās pils, pašā Krāslavas upītes krastā atrodas vecā pils, kuru mēdz dēvēt arī par bibliotēkas ēku. Šo nelielo, pievilcīgo trīsstāvu celtni grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters uzcēla savam dēlam Teofīlam - Maltas ordeņa bruņiniekam (pils būvdarbi tika pabeigti 1759. gadā). Vēlāk grāfi Plāteri pilī iekārtoja savu bibliotēku, kura tur atradās līdz pat Pirmajam pasaules karam. Pils ārējā veidolā ir daudz līdzības ar Eiropā 18. gs vidū izplatīto rokoko stila mazo piļu un hoteļu arhitektūru. Celtnes tuvumā bija izveidots barokāls liepu dārzs, kura pēdas samanāmas vēl šodien.
          Viņpus Krāslavas upītes, uz otra augstākā paugura pilsētas teritorijā grupējas Krāslavas sakrālo celtņu komplekss. To vidū īpaši izceļas Sv. Ludviķa katoļu baznīcas monumentālais būvķermenis. Celtne sākotnēji bija iecerēta kā Inflantijas bīskapijas katedrāle (par šo projektu baznīcā atgādina plašais, bīskapa dievkalpojumiem paredzētais prezbitērijs, kā arī kanoniķu soli pie prezbitērija sienām), tomēr 1774. gadā iesvētīta tā tika kā draudzes baznīca. Celtni bija projektējis Dženovas arhitekts Antonio Paroko. Taču būvdarbu gaitā viņa projekts nerealizējās pilnībā, proti, netika uzcelti fasādes malās paredzētie divi torņi. Šī iemesla dēļ baznīcu mēdz piedēvēt trīsjomu beztorņu bazilikas tipam un analizēt, salīdzināt ar plaši pazīstamo Ildžezū baznīcu Romā.
          19. gs. sākumā celtnes dienvidu pusē par grāfienes Augustes Plāteres (1727 - 1791) līdzekļiem piebūvēja kapliču, kurā tika novietoti svētā mocekļa Donāta pīšļi un citas relikvijas.
          Ieejot baznīcā, apmeklētāja skatu piesaista varenu kolonnu ieskautais altāris, kura centrāldaļu veido grandioza glezna "Svētais Ludviķis dodas krusta karā". Šo meistardarbu 1884. gadā uzgleznojis T. Lisjevičs pēc izcilā poļu mākslinieka Jana Matejko (1838 - 1892) skices. Baznīca var lepoties ar vēl divām īpaši vērtīgām gleznām - tās fundatoru grāfa Konsantīna Ludviga Plātera un Augustes Plāteres portretiem (18. gs.), kuri tapuši tālaika franču glezniecības ietekmē.
          Līdzās baznīcai paceļas 18. gs. vidū uzceltā garīgā semināra ēka (šī divstāvu mūra celtne sākotnēji bija projektēta arī kā bīskapa rezidence). 1795. gadā tajā apmetās lācariešu jeb misionāru ordeņa mūki, kuru vadībā tika sagatavoti priesteri Latgales un Baltkrievijas vajadzībām. 1843. gadā garīgo semināru no Krāslavas gan pārcēla uz Mogiļevu, bet vēlāk - uz Pēterpili.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs