DAGDA (DAGDA)

          Dagda ir apdzīvota vieta 26 km uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas - Latgales augstienes austrumu nogāzē, līčainā Dagdas ezera rietumu galā. Pašā Dagdas centrā augstu virs apkārtējās apbūves paceļas monumentālā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca (18. gs. trešais ceturksnis). Tās celtniecību finansējis Inflantijas kastelāns Jans Augusts Hilzens (1702 - 1762), kura kapa piemineklim (1767) baznīcā ierādīta goda vieta. Dievnama tapšana saistīta arī ar tolaik visā Latgalē populārā, par "latvju apustuli" sauktā jezuīta Mihala Rotas (? - 1785) vārdu. Baznīca pieder tam pašam retajam Latgales sakrālo celtņu tipam, uz kuru attiecas arī Aulejas baznīca. Proti, tajā dominē centriskais krusta plānojums, taču vienlaicīgi nedaudz iezīmēts arī garenvirziena akcents. Celtnei ir respektabla barokāla fasāde ar diviem zemiem torņiem malās. Baznīcas interjerā izceļas trīs mūra altāri ar rokoko stilā darinātām svēto skulptūrām.
           18. gs. Dagdas saimnieciskās un intelektuālās dzīves centrs bija Hilzenu dzimtas muiža. Plaša, rūpīgi kopta parka ieskautajā muižas ēkā glabājās bagātais Hilzenu arhīvs, kurā vielu saviem pētījumiem par Latgales vēsturi smēlās jau pieminētais Jans Augusts Hilzens. (Viņa 1750. gadā sarakstītais apjomīgais darbs "Inflanty" bija pilnīgākais izziņas avots par Latgales teritoriju un tās iedzīvotājiem 18.gs.). 1863. gadā, poļu sacelšanās laikā, Dagdas muiža tika nodedzināta un līdz ar to diemžēl aizgāja bojā arī vērtīgais arhīvs.