Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas

RĒZEKNE (ROSITTEN)

          Rēzeknes pilsēta atrodas pašā Latgales centrā, 225 km uz austrumiem no Rīgas. Tā plešas Rēzeknes upes un Rēzeknes (Kovšu) ezera krastos. Tāpat kā senatnē, arī šodien Rēzekne ir nozīmīgs reģiona satiksmes mezgls (tajā krustojas gan vairākas dzelzceļa līnijas, gan autoceļi). Redzamu vietu pilsēta ieņem arī Latgales kultūras dzīvē.
          Vēsture. 80. gadu sākumā arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā liecina, ka pašreizējā pilsētas teritorijā atradusies viena no senākajām latgaļu nocietinātajām apmetnēm, kura bijusi apdzīvota jau, sākot ar vidējo dzelzs laikmetu. Vēstures avotos Rēzeknes vārds pirmoreiz minēts 1285. gadā, kad tā jau kļuvusi par Livonijas ordeņa Rēzeknes fogta rezidenci. Starp 1264. un 1324. gadu, ordenim nostiprinoties seno latgaļu zemju austrumdaļā, tas Rēzeknē virs senlatviešu pilskalna uzcēla savu mūra pili. 15. gs. un 16. gs. pirmajā pusē pils bija viens no svarīgākajiem ordeņa nocietinājumiem pie Livonijas austrumu robežas. Rēzeknes fogtam bija uzdots vērot notikumu attīstību Krievzemē un organizēt bruņiniekus cīņai pret apkārtējām zemēm. Jau tolaik pie pils atradies miests, kurā dzīvojošajiem tirgotājiem bijuši cieši sakari ar Rīgu.
          Livonijas kara sākumā, pieaugot krievu iebrukuma draudiem, ordeņa mestrs bija spiests griezties pēc palīdzības pie Polijas karaļa Sigismunda II Augusta un ieķīlāt viņam vairākas pilis, tai skaitā arī Rēzekni. 1560. gadā pilī ienāca poļu garnizons, bet 1577. gadā tā tomēr krita Ivana Bargā rokās. Krievu karaspēks pastiprināja pils nocietinājumu sistēmu, turklāt it kā aizsardzības nolūkos nojauca Rēzeknes pilsētiņu. Pēc Livonijas kara krievi tomēr pameta Rēzekni un tā nonāca Žečpospoļitas pakļautībā. Taču 17. gs. un 18. gs. sākumā, turpinoties cīņai par Livonijas mantojumu, stratēģiski nozīmīgā pils vēl ne reizi vien nokļuva te zviedru, te atkal poļu, te krievu rokās, līdz 1712. gadā no tās pāri bija palikušas vienīgi drupas. Arī atjaunotais Rēzeknes miests 18. gs. sākumā vēl nebija nekāds dižais: to veidoja tikai 23 sētas, krogs, dažas bodītes un dzirnavas.
          1773. gadā, drīz pēc Latgales pievienošanas Krievijai, Rēzeknei tomēr tika piešķirtas pilsētas tiesības un to pat izraudzījās par apriņķa pilsētu. 1778. gadā ķeizariene Katrīna II apstiprināja Rēzeknes rekonstrukcijas projektu, tomēr tas realizējās visai gausi. Pilsētas uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad tika izbūvētas vairākas svarīgas, Rēzeknes teritoriju šķērsojošas satiksmes trases: Pēterpils - Varšavas šoseja (1836) un Pēterpils - Varšavas dzelzceļš (1861), kam vēlāk, 1903. gadā, pievienojās arī Maskavas - Ventspils dzelzceļa līnija. Rēzekne kļuva par rosīgu tirdzniecības centru. Tās iedzīvotāji visā Latgalē uzpirka lauksaimniecības ražojumus un sūtīja tos pārdošanai uz Pēterburgu, Rīgu un Daugavpili. 1914. gadā Rēzeknē jau bija 22800 iedzīvotāju.
          Pirmā pasaules kara gados te apmetās vairāki tūkstoši Kurzemes bēgļu, un šajā laikā dzima doma, ka latviešiem jāapvienojas. 1917. gada aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales latviešu kongress, kurā tika nolemts atdalīties no Vitebskas guberņas un uz mūžīgiem laikiem saistīt Latgales likteni ar pārējiem Latvijas novadiem - Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Neatkarīgās republikas periodā Rēzekne izauga par nozīmīgu Latgales kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centru.
           Apskates vietas. Pati ievērojamākā vieta Rēzeknē ir pilskalns ar Livonijas laika pilsdrupām. Tas atrodas pašā pilsētas centrā, uz mākslīgas salas, kas izveidota, pārrokot Rēzeknes upes līci. Kā jau teikts, sākotnēji (kopš 9. gs.) te bijusi nocietināta seno latgaļu pils un apmetne, kura pastāvējusi, domājams, līdz 13. gs. vidum. Vēlāk to nomainījusi no laukakmeņiem celta ordeņa pils ar plašu priekšpili. Tai bijis neregulārs plānojums, jo celtniekiem vajadzējis piemēroties pilskalna virsmas dabiskajai konfigurācijai. Pili apjozis aizsargmūris ar lauzumiem, kas gājis gar kalna malu. No 16. gs. beigām saglabājies apraksts liecina, ka pils teritorijā ēkas bijušas izvietotas cieši līdzās cita citai, turpretī priekšpilī tās atradušās pa daļai izklaidus, pa daļai - piebūvētas pie aizsargmūra sienas.
          Rēzeknes pilsdrupu pievilcību tūristu acīs vairo tām piemītošā noslēpumainības aura, kuru jau vairākus gadsimtus uztur spēkā gan pašai pilij, gan tās kādreizējiem iemītniekiem veltītu teiku un leģendu virkne. Kāda no teikām stāsta, ka pazemē zem pilskalna vēl šodien mītot pils dibinātāja Volkenbergas pilsvaldnieka meita Roze (pēc citas teikas datiem, Rēzeknes nosaukums Rositten esot cēlies no viņas vārda). Roze sēžot zelta tronī, kuru apsargājot divi asinssuņi: viens ar zelta, otrs - sudraba ķēdi ap kaklu. Ik pa deviņiem gadiem Lieldienu naktī valdniece atstājot pazemi, lai uzmeklētu jaunekli, kas viņu atpestītu no lāsta. Tas būtu izdarāms, aiznesot viņas zelta krustiņu līdz baznīcai un apslakot to ar svētīto Lieldienu ūdeni. Rozi glābt esot izmēģinājušies daudzi, taču bez sekmēm. Ja arī drosminiekam izdevies pārvarēt visādus zvērus, mošķus un velnus, kas stājušies viņam ceļā, tad krustiņš viņa rokās kļuvis nepanesami smags un gājiens līdz baznīcai šķitis kā mūžība. Ik reizi, kad kārtējā nesēja spēki bijuši galā un viņš nometis krustiņu, atskanējušas klusas raudas un Roze nogrimusi pazemē uz nākošajiem deviņiem gadiem.
           Iespaidīgākā sakrālā celtne Rēzeknē ir katoļu Jēzus Sirds baznīca, kas tapusi laikā no 1888. līdz 1900. gadam, bet iesvētīta 1914. gadā. Meistarīgs gotisko formu pielietojums (realizēts sarkano ķieģeļu būvmateriālā) to piepulcina skaistākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Baltijā. Baznīcas interjera iekārtā ar savu augsto māksliniecisko vērtību izceļas 18. gs. pirmās puses feretrons, kas saglabājies no kāda vecāka Rēzeknes dievnama.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs