JAUNJELGAVA (FRIEDRICHSTADT)

          Daugavas kreisajā krastā, 68 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils atrodas Jaunjelgavas pilsēta. 16. gs. šeit pastāvēja neliela apdzīvota vieta ar nosaukumu Jaunpilsēta (Neustadt), taču 1600. gadā, zviedru - poļu kara laikā, tā tika noslaucīta no zemes virsas. 17. gs. vidū hercogs Frīdrihs šeit uzsāka jaunas pilsētas celtniecību. Pēc vīra nāves viņa iesākto darbu turpināja Frīdriha atraitne Elizabete Magdelēna. Godinot dzīvesbiedra piemiņu, viņa pilsētu pārdēvēja par Frīdrihštati un uzdāvināja tai lielus zemes īpašumus, tā ka platības ziņā Frīdrihštate kļuva par lielāko pilsētu Kurzemes hercogistē. 1647. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Frīdrihštate kļuva par nozīmīgu Kurzemes hercogistes tirdzniecības un tranzīta punktu pie Daugavas ūdensceļa: te darbojās pārceltuve, labības un linu tirgi. Pilsētas uzplaukumu apturēja mēra epidēmija 1710. gadā un briesmīgie 1773. gada plūdi Daugavā. Turklāt 1812. gadā Frīdrihštati ieņēma un izlaupīja Napoleona karapulki. Nelabvēlīgi pilsētas likteni iespaidoja arī šaursliežu dzelzceļa izbūve caur Jēkabpili un Daudzevu, kas preču kustību uz Rīgu novirzīja no Frīdrihštates. Smagus postījumus pilsēta piedzīvoja Pirmā pasaules kara laikā: tajā tika nopostītas vairāk nekā 1000 ēkas. Šobrīd Jaunjelgava, kuras senākā daļa veidota pēc regulārā plānojuma principa, Zemgales apceļotājus var interesēt vienīgi kā 17. gs. pilsētbūvniecības paraugs.