Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

KOKNESE (KOKENHUSEN)

           Koknese ir sena apdzīvota vieta pie Pērses ietekas Daugavā apm. 100 km uz austrumiem no Rīgas. Kokneses pilsdrupas - senlatviešu heroiskās pagātnes simbols - ir viens no pašiem populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā.
          Kā liecina arheoloģisko izrakumu dati, Koknese bijusi apdzīvota jau 1. gt. pr. Kr. 13. gs. sākumā te atradies Kokneses zemes centrs un cietoksnis stratēģiski nozīmīgā Daugavas ūdensceļa apsargāšanai. Paredzēdams krustnešu ekspansiju, Kokneses pēdējais valdnieks Vesceke 1208. gadā labprātīgi nodedzināja cietoksni un aizgāja svešumā. Jau pēc gada mūra pili te sāka celt bīskaps Alberts. No 1397. gada līdz 1562. gadam Kokneses pils bija Rīgas arhibīskapa rezidence, kur viņš kopā ar galmu uzturējās trešo daļu gada (pārmaiņus ar Raunu un Limbažiem).
          Jau 13. gs. pie pils izveidojās aizsargmūru apņemta tirgotāju un amatnieku apmetne, kurai, domājams, ap 1277. gadu tika piešķirtas pilsētas tiesības. Koknesi uzņēma Hanzas savienībā, un tās pārstāvji piedalījās Livonijas pilsētu sapulcēs. Diemžēl lielu postu gan pilij, gan Kokneses pilsētai nodarīja biežās sadursmes starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeņa valsti, kā arī vēlākā cīņa par konfederācijas mantojumu. Tā 1577. gadā, Livonijas kara laikā, Koknesi ieņemot krievu karaspēkam, pēc Ivana Bargā pavēles tika nogalināts viss vietējais garnizons. Kā pili, tā pilsētu izlaupīja un nopostīja, bet iedzīvotājus aizveda gūstā.
          17. gs. sākuma karos Koknese pārmaiņus krita te poļu, te zviedru rokās. 1634. gadā zviedri to pasludināja par apriņķa pilsētu, bet jau 1656. gadā Koknesē iebruka krievu cara Alekseja Mihaloviča karaspēks. Vēstulē uz Maskavu cars lielījās, kā esot ieņēmis tik varenu cietoksni, kurš būtu uzskatāms par Maskavas Kremļa "mazo brāli". Cerēdami nostiprināties Koknesē uz ilgu laiku, krievi to steidzās pārdēvēt par Dimitriju un plānoja pilsētā izveidot Krievijas eksporta preču centrālo noliktavu. Taču jau 1661. gadā Koknesi atguva zviedri. Tomēr daudzajos karos postītā pilsēta vairs neatspirga. Arī svarīgo tranzīta tirdzniecības centra funkciju 17. gs. vidū tai atņēma Daugavas kreisajā krastā nodibinātā Jaunjelgava.
          Sākotnēji Kokneses pils atradās uz zemes raga starp Pērses un Daugavas upēm. Daudzus gadsimtus tās varenie mūri, it kā pārvaldīdami tuvu un tālu apkaimi, augstu pacēlās virs apkārtējo koku galotnēm. Taču pēc Daugavas uzpludināšanas sakarā ar tuvējās Pļaviņu hidroelektrostacijas būvi Koknese vairāk līdzinās ūdens, nevis kalna pilij, kāda tā ir faktiski. Kaut gan senā celtne pēdējos gadu desmitos strauji iet bojā, vēl joprojām skaidri saskatāms tās trīsstūrveida plānojums, dienvidu un ziemeļu korpusa atliekas, kā arī priekšpiļu zonas un aizsardzības grāvji. Turpretī skaistais Pērses ūdenskritums un ceļš, kas vijās gar Daugavas krastu, šobrīd diemžēl atrodas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves dzelmē.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs