Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksts

ALŪKSNE (MARIENBURG)

          Alūksnes augstienē, tāda paša nosaukuma ezera dienvidaustrumu krastā (204 km no Rīgas) atrodas Alūksnes pilsēta, kuru Latvijā pazīst arī kā "Ziemeļvidzemes pērli" - tik lieliski tā ieaugusi krāšņajā apkārtnes dabas ainavā. Alūksne tūristus pievelk arī ar saviem iespaidīgajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Īpašu romantisku oreolu pilsētai piešķir to dabas un vēstures objektu klātbūtne, kuri atgādina par alūksnietes Marijas Skavronskas, vēlākās Krievijas ķeizarienes Katrīnas I, neikdienišķajām likteņgaitām.
          Vēsture. Alūksnes teritorija bijusi apdzīvota, domājams, kopš 2. gt. pr. Kr. Jau pirms vācu iebrukuma šejienes Tempļa kalnā, līdzās Rīgas - Pleskavas tirdzniecības ceļam, atradusies nocietināta latviešu pils ar senpilsētu. Apvidu izsenis apdraudējuši krievu un leišu sirotāju iebrukumi, no kuriem alūksniešus nav spējis pasargāt arī netālajā Atzelē (Gaujienā) 13. gs. pirmajā pusē uzceltās Livonijas Ordeņa komtura pils garnizons. Lai nodrošinātu ordeņa valsts robežu pret pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses, ap 1342. gadu mūra pils, t.s. Marienburga, uzcelta arī uz vienas no četrām Alūksnes ezera salām (tādējādi tā ieguvusi Pilssalas nosaukumu).
          Alūksnes novada ļaudis gan biežajās sadursmēs starp krieviem un ordeņa brāļiem ne vienreiz vien smagi cieta arī turpmāk, piemēram, 1481., 1482., 1485 un 1501. gadā, taču vismaz vietējam garnizonam un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem Marienburgas pils bija droša patvēruma vieta. Tikai 1560. gadā, Livonijas kara laikā pēdējais vācu ordeņa komturs pili nodevīgi, bez kaujas atdeva krievu karavadonim kņazam Andrejam Kurbskim. Krievi te palika līdz kara beigām, resp., līdz 1582. gadam, kad saskaņā ar Jamzapoļskas miera līgumu Alūksne pārgāja Lietuvas un Polijas kopvaldījumā.
          Pēc zviedru - poļu kara (1600 - 1629) Alūksnes pils līdz ar plašo pilsnovadu nonāca zviedru ģenerāļa, vēlākā feldmaršala un Bjorneborgas grāfa Gustava Horna rokās. Alūksnes, tāpat kā visas Vidzemes, biogrāfijā sākās zviedru valdīšanas periods, kas tautas atmiņā līdz pat mūsu dienām dzīvo kā "labi laiki". Ne mazums nopelnu šajā ziņā ir Alūksnes prāvesta Ernesta Glika (1652 - 1705) ienesumam latviešu izglītības veicināšanā (Gliks sagatavoja pirmo bībeles tulkojumu latviešu valodā, kā arī atvēra skolu latviešu lauku bērniem).
          Liktenīgs Alūksnei bija Ziemeļu karš. 1702. gadā Vidzemē iebrukušais krievu karaspēks ģenerālfeldmaršala Borisa Šeremetjeva vadībā izpostīja visu pilsnovadu, nodedzināja Alūksnes pilsētiņu un aplenca pili. Pretošanās bija bezcerīga, un zviedriem nācās padoties. Pils garnizonam atļāva atstāt pili un doties uz Rīgu, turpretī Alūksnes iedzīvotājus aizveda gūstā. Starp gūstekņiem bija arī Ernests Gliks ar ģimeni un skaisto audžumeitu Mariju Skavronsku (1684 - 1727), kura vēlāk kļuva par Pētera I sievu un pēc viņa nāves - par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I.
          Pēc Ziemeļu kara Alūksnes pils savu agrāko stratēģisko nozīmi vairs neatguva. Labvēlīgs pavērsiens novada vēsturē iezīmējās 18. gs. beigās, kad Alūksne nonāca Oto Hermaņa fon Fitinghofa īpašumā. Fitinghofu dzimta nežēloja ne pūles, ne līdzekļus, lai labiekārtotu Alūksni, kā arī tās tuvāko un tālāko apkārtni. 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā tika izbūvēts Alūksnes muižas ansamblis un iekopts parks. Ap to pašu laiku uz muižas zemes sāka veidoties arī pašreizējā Alūksne, kura pilsētas tiesības gan ieguva tikai 1920. gadā. Tagad tā ir plaši pazīstams kultūras un atpūtas centrs.
          Apskates vietas. Iepazīšanos ar Alūksnes ievērojamākajām vietām vēlams sākt no Tempļa kalna, kas atrodas Alūksnes ezera Kapsētas pussalas stāvajā krastā iepretim Pilssalai. Kā liecina vairāki savrupatradumi (laivas veida cirvis u.c.), šī stratēģiski svarīgā vieta bijusi apdzīvota jau 2 gt. pr. Kr. Senlatviešu koka pils atliekas Tempļa kalnā, protams, nav saglabājušās, kaut gan seno nocietinājumu pēdas te samanāmas vēl joprojām. Redzams, ka pilskalna augšējā daļa bijusi nostāvināta mākslīgi, turklāt kalnu apjozuši dziļi grāvji un zemes vaļņi.
          Virs pilskalna paceļas neliela, toties izteiksmīga celtne - t.s. Slavas templis, no kura kalns iemantojis savu pašreizējo nosaukumu. Tā ir bezkupola rotonda, kuru veido seši granīta balsti un antablements. Templi 1807. gadā uzcēlis toreizējais Alūksnes īpašnieks Burhards fon Fitinghofs, lai iemūžinātu vienu no plaši izdaudzinātajām krievu karaspēka kauju lappusēm Ziemeļu karā - Alūksnes ieņemšanu un tādējādi apliecinātu savu lojalitāti Krievijas tronim.
          Alūksnes ezera Pilskalnā (tās apdzīvotības pirmsākumi attiecas uz akmens laikmetu) Vidzemes apceļotāji var iepazīties ar Marienburgas pils drupām. Šī celtne, sākot no 14. gs. vidus, ordenim kalpoja galvenokārt aizsardzībai pret Novgorodas un Pleskavas kņazu militārajiem draudiem. Marienburga bija tipiska ūdenspils, kuru ar cietzemi sākotnēji savienoja tilts salas ziemeļrietumos, turpretī tagad tur iespējams nokļūt no dienvidiem, resp., no pilsētas puses.
          Pati pils aizņēmusi tikai daļu salas. Tās iekšpuse ar šķērssienu bijusi sadalīta divos pagalmos. Mazākajā no tiem uz paaugstinājuma atradusies konventa ēka, kuras ziemeļaustrumu siena (tā iekļāvusies apkārtmūrī) aplūkojama vēl šobrīd. Pārējā pils daļa acīmredzot aizgājusi bojā 1702. gadā, kad zviedru kapteinis Vulfs ar dažiem biedriem, nevēlēdamies pili neskartu nodot krievu rokās, pēc garnizona aiziešanas to uzspridzināja kopā ar sevi.
Vēl joprojām labi saskatāmi pils nocietinājuma sistēmas pamatelementi - no laukakmeņiem celtais apkārtmūris un aizsarggrāvis pils ziemeļu pusē.
          Apskates turpinājumā ieteicams apmeklēt Alūksnes muižas kompleksu līdz ar tā skaisto ainavu parku, kas atrodas ezera dienvidrietumu krastā iepretim pilij. Vecā muižas dzīvojamā ēka celta laikā starp 1760. un 1770. gadu, taču 20. gs. vairākkārt pārbūvēta. T.s. Jaunā pils (1860 - 1862) tapusi no Prūsijas ataicinātā būvmeistara Paula Benjamina Polnava (Pollnau) vadībā. Šī historicisma stila celtne gan kompozicionāli, gan ar bagātīgo gotikas formu pielietojumu atsauc atmiņā tālos bruņinieku laikus, kuriem pieder Alūksnes īpašnieku priekštecis - pirmais Marienburgas komturs Arnolds fon Fitinghofs.
          Gleznainajā pils ainavu parkā izkaisīti daudzi interesanti "mazās arhitektūras" pieminekļi: ampīra stilā veidotais Aleksandra paviljons (iespējams, ka tajā savulaik pabijis Krievijas imperators Aleksandrs I) un Fitinghofu dzimtas mauzolejs (uzcelts 1832. gadā pēc pazīstamā arhitekta Johana Vilhelma Krauzes projekta), obelisks (1799), Eola templis u.c.
          Bijusī muižas oranžērija jeb t.s. Palmu māja celta 18. gs. beigās. Tās greznāko telpu apdares autors, domājams, ir čehu tēlnieks Karels Kalopka.
          Iepazīstoties ar parka austrumu daļu, vēlams pievērst uzmanību apjomīgajai muižas klētij (1793), kuras fasāžu veidojumā viegli nolasāmas klasicisma stila pazīmes.
          Alūksnes luterāņu baznīca celta no 1781. līdz 1788. gadam pēc ievērojamā arhitekta Kristofa Hāberlanda (1750 - 1803) projekta. Šis vientorņa zāles tipa dievnams tapis Drēzdenes klasicisma ietekmē un pieder pie izcilākajiem Latvijas sakrālās arhitektūras pieminekļiem. Liela mākslinieciska vērtība piemīt arī baznīcas klasicisma stilā darinātajai interjera iekārtai (18. gs. beigas).
          Ikviens Alūksnes viesis mēdz iegriezties arī vietējā mācītājmuižā (17. gs. ?), kuras pagalmā kuplo divi vareni ozoli. Tos iestādījis jau pieminētais Alūksnes prāvests Ernests Gliks, atzīmējot bībeles pārtulkošanu latviešu valodā (Jaunās derības tulkojums pabeigts 1685., bet Vecās derības - 1689. gadā). Mācītājmuižu apvij arī nostāsti par skaistās Ernesta Glika audžumeitas, Pētera I izredzētās Marijas Skavronskas jaunības dienām.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs