Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

GULBENE (SCHWANENBURG)

          Gulbenes pilsēta atrodas Vidzemes austrumdaļā, paugurainajā Gulbenes valnī (apm. 180 km no Rīgas). Tā ir svarīgs satiksmes mezgls, turklāt vēl šodien funkcionējošais Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļš ir vienīgais šāda veidu satiksmes tehniskais vēstures piemineklis Latvijā.
          Vēsture. 1340. gadā Pededzes pietekas Kristalīces krastā, apm. divus kilometrus no tagadējā Gulbenes centra arhibīskaps Frīdrihs Banners uzcēla mūra pili. Tā kļuva par nozīmīgu stratēģisku atbalsta punktu Rīgas arhibīskapijas cīņā ar moskaļiem. 3 m biezie pils torņa mūri 1577. gadā to diemžēl nepasargāja no krievu karaspēka iebrukuma. Livonijas kara gados nopostīto pili vēlāk vairs neatjaunoja.
          Ap 1625. gadu zviedru valdīšanas laikā karalis Gustavs II Ādolfs Gulbenes novadu uzdāvināja ģenerālpulkvedim Gustavam Hurnam (Horn). Gulbenē un tās apkārtnē atsākās saimnieciskā rosība un tika uzcelta arī luterāņu draudzes baznīca. Taču īstu uzplaukumu Gulbene (jau kā Vecgulbenes muižas centrs) piedzīvoja tikai pēc 1802. gada, kad tā pārgāja barona Gotfrīda fon Volfa īpašumā.
          Tagadējā, t.s. jaunā Gulbenes pilsēta tomēr neizveidojās Vecgulbenes muižas tuvumā, bet gan pie 1903. gadā uzceltās Pļaviņu - Valkas šaursliežu dzelzceļa Gulbenes stacijas. 1916. gadā atklāja Ieriķu - Abrenes dzelzceļa līniju un Gulbene kļuva par nozīmīgu Vidzemes reģiona satiksmes mezglu. 1928. gadā Gulbenei piešķīra pilsētas tiesības.
          Apskates vietas. Gulbenes arhitektūras pieminekļi koncentrēti pilsētas dienviddaļā, jau pieminētās Kristalīces upes krastos. Vietējā arhibīskapa pils diemžēl nav saglabājusies: tās drupas nojauktas 1838. gadā, sagatavojot būvlaukumu jaunās luterāņu baznīcas celtniecībai.
          Gulbenes baznīca (19. gs. vidus), savā laikā iespaidīga ampīra stila celtne, smagi cieta Otrajā pasaules karā, un tās atjaunošanas darbi nav pabeigti līdz pat šai dienai.
          Pamatīgu restaurāciju prasa arī Vecgulbenes muižas komplekss ar romantisko ainavu parku. Muižas dzīvojamā ēka, t.s. baltā pils (arī tai lielus postījumus nodarījis karš), kas celta 19. gs. 40. gados un paplašināta ap 1880. gadu, kādreiz bijusi viena no lepnākajām "kungu mājām" Vidzemē. To veidoja trīs korpusi (līdz mūsu dienām nonākuši tikai divi), no kuriem visvecākais bija vidējais. Pils galvenā ieeja ar portālu, parādes durvīm un masīvu lieveni, kuru grezno fon Volfu dzimtas ģerboņi u.c. dekoratīvas skulptūras, novietotas celtnes dienvidu korpusā. Otrajā pasaules karā gandrīz pilnīgi nopostītais ziemeļu korpuss noslēdzās ar 30 m augstu piecstāvu torni. Uz austrumiem no Baltās pils atrodas t.s. Sarkanā pils.
          Skaistais muižas parks ar mākslīgiem dīķiem, ezeriem, grotām, paviljoniem, tiltiņiem u.t.t. pilnvērtīgu dzīvi atsāks tikai pēc kapitālas restaurācijas.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs