Sv. Pētera baznīca           

          Trešā monumentālākā celtne šajā, pirmo vācu ieceļotāju veidotajā pilsētas daļā ir Rīgas Sv. Pētera baznīca. Ziņas rakstos par šo dievnamu bija atrodamas jau 1209. gadā. Sv. Pētera baznīca ir vienīgā baznīca Baltijā ar t.s. franču kori, kuru ietver apeja (deambulatorijs) un kapellu vaiņags. Šī dievnama daļa acīmredzot celta divās kārtās - ap 1400. gadu un 1408. - 1410. gadā. Tā tapusi pēc Rostokas Sv. Marijas baznīcas parauga divu Rostokas meistaru - Karstena Rumešotela (Rumeschottel) un viņa dēla Johana vadībā. Draudzes telpas izbūvi, kas tika veikta saglabājot sākotnējās, 13. gs. baznīcas masīvos krustveida pīlārus, pabeidza 15. gs. otrajā pusē.
1666. gadā sagāzās 1491. gadā celtais gotiskais tornis, un 1667. - 1690. gadā tā vietā pēc būvmeistara Ruperta Bindešū (1645 - 1698) projekta uzcēla jaunu torni. Tajā laikā tas bija augstākais koka konstrukcijas tornis Eiropā. 1671. - 1694. gadā barokalizēja baznīcas rietumu fasādi: tai piebūvēja trīs Bindešū projektētus baroka portālus. Būvdarbus veica mūrniekmeistars Heinrihs Heniķe, bet skulpturālos veidojumus darināja tēlnieki Johans Daniels Šaus un Johans Gervins. Kaut gan Sv. Pētera baznīca smagi cieta 1941. gada 29. jūnija ugunsgrēkā, pēc restaurācijas (1954 - 1983) tā atkal aplūkojama visā savā barokālā eksterjera spožumā. Dievnams atguvis arī Bindešū projektēto torni, tikai nu jau metāla konstrukcijās. Tornī iebūvēts lifts, kas baznīcas apmeklētājus paceļ līdz skatu laukumiem 56,9 un 71,3 m augstumā.