LIELVĀRDE (LENNEWARDEN)

          Lielvārde - leģendārā tautas varoņa Lāčplēša dzimtene - ir sena un slavena apdzīvota vieta (18 km uz dienvidaustrumiem no Ogres) ar daudziem pagātnes pieminekļiem. Uz zemesraga pie Rumbiņas upītes ietekas Daugavā paceļas Dievukalns. Laikā no 1. gt. pirmās puses pr. Kr. līdz 7. - 8. gs. te atradusies senākā un visilgāk apdzīvotā baltu apmetne Lielvārdes apkārtnē.
           Iepretī Dievukalnam Rumbiņas labajā krastā 9. - 12. gs. bijusi Lielvārdes lībiešu pils, kuras vietā tagad redzamas ordeņa pils drupas.
          Lielvārdes pusē jau senos laikos radusies brīnumpasaka par spēkavīru Lāčplēsi jeb Lāčausi - cilvēka un lāču mātes dēlu, kas veicis daudzus varoņdarbus un beigās aizgājis bojā divcīņā ar raganas dēlu (tā norisinājusies pašā Daugavas krastā). Šo motīvu savā plaši pazīstamajā eposā "Lāčplēsis" (1888) izmantojis dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841 - 1902), kurš dzimis tuvējā Lieljumpravas pagastā un mācījies Lielvārdes draudzes skolā. Ordeņa pils drupās vēl šodien sazīmējams logs, no kura Pumpura Laimdota, viens no eposa gaišākajiem pozitīvajiem tēliem, it kā esot noskatījusies Lāčplēša liktenīgo divcīņu ar raganas dēla līdzinieku Melno bruņinieku.
           Tagadējā Lielvārdes luterāņu baznīca celta 1931 - 1934. gadā vecā, 1747. gada dievnama vietā (tas ticis sagrauts Pirmā pasaules kara gados). Celtnes projekta autors ir pazīstamais arhitekts Pauls Kundziņš (1888 - 1983). Baznīcas altāri rotā ievērojamas mākslas darbs - Kārļa Miesnieka glezna "Kristus Ģetzemanes dārzā" (1939).