Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 20. novembris Anda, Andīna
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

1. Pastaiga pa Rīgas vēsturisko centru
2. Brāļu kapu apmeklējums
3. Raiņa kapu apmeklējums
4. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums

RĪGA (RIGA)

          Latvijas Republikas galvaspilsēta, astoņsimtgadīgā Rīga jau kopš senseniem laikiem ieņem galveno vietu Baltijas telpā. Rīga ir visa reģiona ģeopolitiskais, saimnieciskais un garīgais centrs, turklāt, atrazdamās pie lielās Daugavas ūdenskrātuves, pusceļā starp "vikingiem un grieķiem", - arī savdabīgs tilts, kas vieno Austrumus un Rietumus. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Rīga izsenis bijusi lielāko un militāri spēcīgāko kaimiņzemju tīkojumu objekts, tāpēc garajā mūžā tai nācies piedzīvot neskaitāmus karus, iebrukumus un aplenkumus. Tomēr daudzajām rīdzinieku paaudzēm gadsimtu gaitā izdevies ne tikai saglabāt, bet arī pavairot gan savas pilsētas bagāto kultūras mantojumu, gan tās neatkārtojamo, šarmanto skaistumu, kura dēļ Rīgu mēdz dēvēt par rotu uz Daugavas krūtīm. Tāpat kā pagātnē, arī šodien Latvijas galvaspilsēta pievelk tūristus no zemeslodes malu malām.
Rīga atrodas pie Baltijas jūras, Rīgas līča dienvidu krastā, kur jūras ūdensceļš, vistālāk ievirzījies kontinentā, savienojas ar apm. 1000 km garo Daugavas gultni. Pilsēta izvietojusies Rīgas smiltāja līdzenuma (1 - 11 m vjl.) vidusdaļā, un tikai atsevišķi kāpu masīvi tās apkārtnē paceļas 10 - 28 m vjl.
Galvenie vēsturiskie un pilsētbūvnieciskie dati
Rīgas pirmsākumi meklējami nelielā, vēlāk izzudušā pussalā, kuru no trim pusēm apņēmuši Daugavas un Rīgas (Rīdziņas) upju ūdeņi. Spriežot pēc arheologu atrastajām senlietām, pussala bijusi apdzīvota jau 10. - 11. gs. Nākamajā gadsimtā apmetnes parādījušās apm. starp tagadējām Mārstaļu un Grēcinieku ielām un pie senās ostas – t.s. Rīgas ezera krastos (tagadējā Alberta laukuma rajonā). Apmetņu iedzīvotāju etniskais sastāvs bijis jaukts: līdzās lībiešiem nelielā skaitā tur mitinājušies arī zemgaļi, latgaļi un sēļi. Senie rīdzinieki nodarbojušies ar zvejniecību, lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību. Jau 12. gs. otrajā pusē Rīga bijusi iecienīta tirgus vieta, kur ar precēm apmainījušies ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tirgotāji no Gotlandes, Krievzemes un citām zemēm. 12. gs. 70. gados aizsākušies arī vācu tirgotāju braucieni uz Rīgu. Ap 1184. gadu Daugavas grīvā ieradās mūks Meinhards, bet 1198. gadā krusta gājienu pret lībiešiem sakšu karaspēka priekšgalā uzsāka bīskaps Bertolds. Kaujā pie Rīgas viņš krita no lībieša Imauta rokas. 1198. gadā Rīgas, resp., Rīgas ciema (locus Riga) vārds pirmoreiz minēts rakstos - Latviešu Indriķa hronikā.
Par Rīgas pilsētas dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1201. gads, kad bīskaps Alberts vietējo iedzīvotāju ierādītā vietā pie Rīgas upes sāka celt apmetni vācu ieceļotājiem. Svarīgākie pieturas punkti Rīgas turpmākajā vēsturiskajā un pilsētbūvnieciskajā biogrāfijā ir šādi:
1210. gada 12. un 13. jūlijs. Rīgai uzbrūk kurši, bet jaunuzcelto pilsētu tomēr neieņem.
1211. gada 25. jūlijs. Tiek ielikts pamatakmens tagadējam Rīgas Domam, t.i., sākas priekšpilsētas (suburbium) jeb jaunās pilsētas daļas (in nova civitate) apbūve.
1215. gada februāris - marts. Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks; nodeg pirmā Doma baznīca un tai piegulošās ēkas.
1221. - 1226. gads. Rīgas namnieki izcīna tiesības piedalīties pilsētas pārvaldē. Sāk darboties pilsētas padome jeb rāte un tiek atzīta pilsētas, bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa līdztiesība. Rīgai tiek piešķirtas Gotlandes (Visbijas) tiesības.
1237. gads. Zobenbrāļu ordeni inkorporē Vācu (Teitoņu) ordenī.
13. gs. pirmā puse. Turpinās ārpilsētas apbūve (tiek uzcelts Sv. Gara konvents, Sv. Jēkaba baznīca, Doma baznīca un domkapitula mītne, otrā Bīskapa pils u.c. ēkas), un tā tiek norobežota ar jaunu aizsardzības mūra posmu, kas iet gar Daugavu līdz Sv. Gara konventam un gar Rīgas upi līdz tagadējam Pulvertornim, kā arī taisnā virzienā gar Torņa ielu.
1282. gada 8. septembris. Rīgas pilsēta, noslēdzot līgumu ar Lībeku un Visbiju, pievienojas Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienībai (Hanzai).
1293. gads. Tiek apstiprināti pirmie Rīgas būvnoteikumi.
1297. - 1330. gads. Notiek bruņots konflikts starp Livonijas ordeni un pilsētu, kas noslēdzas ar ordeņa uzvaru. Rīga kļūst par ordeņa pilsētu. Rīdziniekiem ordenis liek uzcelt jaunu pili nopostītās ordeņa pils vietā.
14. gs. 30. gadi. Jaunā tirgus laukuma rajonā izveidojas pilsētas administratīvais un sabiedriskais centrs - Rātslaukums. Tiek uzcelts jauns rātsnams un, domājams, arī t.s. Jaunais nams, proti, vēlākais Melngalvju nams.
1481. - 1491. gads. Notiek Rīgas pilsētas pēdējās bruņotās cīņas ar Livonijas ordeni.
1522. gads. Rīgā sākas reformācijas kustība.
1524. gads. Pilsētas baznīcās notiek svētbilžu grautiņi.
1537. gads. Sākas jaunas nocietinājumu sistēmas izbūve (tiek izveidoti līdz 11 m augsti zemes vaļņi un ūdensgrāvji) un celtniecība starpvaļņu joslā.
1561. - 1581. gads. Sabrūkot Livonijas konfederācijai, Rīga iegūst brīvpilsētas statusu.
1581, gada 7. aprīlis. Rīga padodas Polijas karalim.
1621. - 1710. gads. Pilsēta atrodas Zviedrijas pakļautībā. Notiek Rīgas nocietinājumu sistēmas pilnveidošana: tiek uzbūvēti seši bastioni, četri ravelīni, vaļņu ārsienas tiek apmūrētas ar akmeņiem un tajās tiek izbūvēti kazemāti, kā arī pulvera noliktavas, tiek padziļināti un paplašināti ūdensgrāvji.
1710. gada 14. jūlijs. Rīgu ieņem krievu karaspēks. Tā tiek iekļauta Krievijas sastāvā un kļūst par Vidzemes galvaspilsētu, kā arī ģenerālgubernatora rezidenci.
18. gs. beigas - 19. gs. sākums. Sākas intensīvi apbūves un rekonstrukcijas darbi Rīgas pils apkārtnē.
1812. gads. Napoleona kara laikā tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
19. gs. otrā puse un 20. gs. sākums. Tiek nojaukta pilsētas nocietinājumu sistēma un apbūvēti Rīgas priekšpilsētas rajoni.
1918. gada 18. novembris. Tiek proklamēta suverēna Latvijas valsts un Rīga kļūst par tās galvaspilsētu.
1918. - 1940. gads. Tiek uzceltas Tiesu pils un Finansu ministrijas ēkas, vairākas skolas, Armijas ekonomiskais veikals, Tirgus paviljoni un daudzas citas celtnes. Top Brīvības piemineklis, Brāļu kapu ansamblis un Brīvdabas muzejs.
1940. gada 17. jūnijs. Rīgu okupē PSRS karaspēks.
1991. gada 21. augusts. Tiek atjaunota neatkarīga Latvijas Republika.
1. Pastaiga pa Rīgas vēsturisko centru

1.Brīvības piemineklis - 2.Kanālmalas apstādījumi un apbūve - 3.Bastejkalns un Pulvera (Smilšu) tornis - 4.Pilsētas aizsargmūra fragments - 5.Dzīvojamie nami Meistaru ielā - 6.Lielās ģildes nams - 7.Mazās jeb Sv. Jāņa ģildes nams - 8."Muses" biedrības nams - 9.Vācu ieceļotāju apmetne - 10.Sv. Jāņa baznīca - 11.Sv. Jura (Georga) baznīca - 12.Sv. Pētera baznīca - 13.Ekes konventa ēka - 14.Jāņa sēta - 15.Lībiešu apmetne - 16.Vecpilsētas noliktavas - 17.Alberta laukums - 18.Mārstaļu ielas apbūve - 19.Daugavas piekrastes ciems - 20.Rātslaukums - 21.Mencendorfa nams - 22.Doma baznīcas un klostera ansamblis- 23.Doma laukums - 24.Sv. Jēkaba baznīca - 25.Sv. Marijas Magdalenas baznīca - 26."Trīs brāļi" - 27.Vidzemes bruņniecības nams - 28.Muitas noliktava - 29.Rīgas pils - 30.Pils laukums - 31.Citadele - 32.Nacionālais teātris - 33.Alberta ielas apbūve - 34.Esplanādes laukums

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs