Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas

SIGULDA (SEGEWOLD)

          Sigulda atrodas t.s. "Vidzemes Šveicē" - gleznainajos Gaujas senlejas krastos (apm. 55 km no Rīgas). Tā ir viena no skaistākajām un populārākajām vietām Baltijā, kuru galvenokārt ievziedu laikā un lapkritī apmeklē tūkstošiem tūristu kā no Latvijas, tā ārvalstīm.
          Vēsture un apskates vietas. Tagadējā Siguldas pilsēta sākusi veidoties tikai pēc 1889. gada, kad tika pabeigta Rīgas - Valmieras dzelzceļa līnijas izbūve. Krāšņā Siguldas stacijas apkaime kļuva par iecienītu vietu, kur īsā laikā izauga vasarnīcu, viesnīcu un pansiju kolonija. 1928. gadā Siguldai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1953. gadā Siguldas Aizgaujas daļā iekļāva Krimuldu un Turaidu. Katrai no šīm agrāk suverēnajām pilsētas sastāvdaļām ir sena, leģendām apvīta pagātne, kura iemūžināta iespaidīgos vēstures pieminekļos.
          Gaujas kreisajā krastā, t.s. Līvu kalnā (apm. 2 km uz ziemeļrietumiem no Siguldas stacijas) līdz 13. gs. sākumam pacēlās lībiešu Satezeles pils. 1212. gadā šeit notika izšķirošā kauja starp Autīnes sacelšanās dalībniekiem un krusta karotājiem, kurā Satezeles aizstāvji cieta sakāvi. Ar Satezeles ieņemšanu noslēdzās lībiešu brīvības cīņas.
          Ap minēto laiku Zobenbrāļu ordenis jau bija uzcēlis savu Siguldas pili turpat Gaujas kreisajā krastā (apm. 1 km uz dienvidiem no Satezeles). Livonijas ordeņa brāļi vēlāk, domājams, 14. gs., pili pārbūvēja, no kastellas tipa celtnes izveidojot konventa ēku. Līdz mūsu dienām vislabāk saglabājies tās dienvidrietumu korpuss, kurā atradusies konventa zāle un pils kapella. uz ziemeļrietumiem no konventa ēkas redzamas iekšējo priekšpili ieskaujošā mūra drupas, vārtu tornis un divi četrstūraini aizsardzības torņi.
          Ārējās priekšpils teritorijā 1878. - 1888. gadā uzcēla Siguldas Jauno pili, kura tika pārbūvēta mūsu gadsimta 30. gados. Ēkas interjerus latviskā stilā izveidoja mākslinieks Niklāvs Strunke (1894 - 1966). Neatkarīgās Latvijas laikā pilī bija ierīkots rakstnieku un žurnālistu atpūtas nams.
          Otrpus Gaujas augstajā senlejas krastā paceļas slavenais Turaidas pilskalns. Vietvārds "Turaida" cēlies no lībiešu vārdiem "Toro" - dievs un "aida" - dārzs. Pirms vācu krustnešu ierašanās te atradās Latviešu Indriķa hronikā minētā Kaupo (lībiešu valdnieks, kurš pirmais pieņēma kristīgo ticību un apmeklēja Romas pāvestu) lielā pils, kura tika nopostīta Autīnes sacelšanās laikā 1212. gadā. Divus gadus vēlāk bīskaps Alberts tās vietā lika uzcelt mūra pili. Gadsimtiem ejot, pils komplekss vairākkārt tika izpostīts, atjaunots un pārveidots. Jau kopš 1953. gada norisinājās pils restaurācijas darbi. Līdz šim atjaunots 26 m augstais aizsardzības tornis, torņveida dienvidu korpuss, saimniecības ēka, daļa aizsardzības mūru, ziemeļu tornis, kā arī pusapaļais rietumu tornis. Šobrīd tūristi savām acīm var pārliecināties, ka pils teicamais plānojums (tas veidots neregulāri, piemērojoties Gaujas stāvkrasta reljefam) un varenais, stipri nocietinātais apaļais tornis ar 3 m biezajām sienām nodrošinājis iespēju pili aizsargāt pat skaitliski nelielam garnizonam.
          Tuvējā Turaidas baznīca (1750) - vienjoma garenceltne ar tipisku virsjumta tornīti - ir vecākā koka baznīca Vidzemē, kas nonākusi līdz mūsu dienām. Tai blakus atrodas jaunatnes iemīļotākais apskates objekts Siguldas apkārtnē - Turaidas Maijas, sauktas arī par Turaidas Rozi, kaps (17. gs. sākums). Ar Maijas vārdu saistās romantiska, uz reāliem faktiem balstīta leģenda, kuru Latvijā zina katrs skolasbērns un kuru savā populārajā traģēdijā "Mīla stiprāka par nāvi" (1927) jaunai dzīvei atmodinājis dzejnieks Jānis Rainis. Stāsts aizsākas poļu - zviedru kara laikā, kad Turaidas pils rakstvedis pieņēmis audzināt kara laikā atrastu bārenīti, kurai viņš devis Maijas vārdu. Meitenīte izaugusi par skaistu un krietnu jaunavu. Par savu līgavaini viņa izvēlējusies Siguldas pils dārznieku Viktoru Heilu. Abu jauniešu parastā tikšanās vieta bijusi tuvējā Gūtmaņa ala. Taču Maijā iemīlējies un viņu bildinājis bijušais poļu virsnieks Jakubovskis. Saņēmis noraidījumu, viņš izšķīries par viltību: Viktora vārdā uzaicinājis Maiju uz tikšanos pie Gūtmaņa alas. Sapratusi, ka ievilināta slazdā, Maija apsējusi ap kaklu līgavaiņa dāvāto lakatiņu un iegalvojusi Jakubovskim, ka tagad neesot ievainojama. Māņticīgais Jakubovskis ar zobena cirtienu nogalinājis Maiju.
          Leģendā pieminētā Gūtmaņa ala, ap 10 m augsta, tikpat plata un apakšējā daļā 12 - 14 m dziļa ala sarkanā devona smiltsiezī Gaujas labā krasta nogāzē starp Krimuldu un Turaidu, ir viena no krāšņākajām Latvijā. No alas iztek avots, kas aizlokās uz Gauju pa seno upes sēri alas priekšā. Tās sienas izraibina neskaitāmu apmeklētāju uzraksti, senākie pat no 16. un 17. gs.
          1985. gadā, atzīmējot latviešu "dainu tēva" Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, Turaidā izveidoja Dainu dārzu, kurā izvietota tēlnieka Induļa Rankas skulptūru grupa.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs