Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 19. janvāris Andulis, Alnis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas

VALKA (WALK)

          Valka atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā Pedeles upes krastos (apm. 170 km no Rīgas). Šo nelielo dārzu pilsētu šķērso Latvijas - Igaunijas robeža, sadalot to divās daļās - latviešu Valkā un igauņu Valgā, kuras vēl 20. gs. sākumā veidoja vienotu pilsētbūvniecisku organismu.
          Vēsture. Jau aizvēsturiskos laikos apm. 1 km attālumā no tagadējā Valkas centra - Planču pilskalnā pastāvēja nocietināta senlatviešu pils un apmetne, kuru sākumā sauca tuvējās upītes vārdā - par Pedeli. Rakstītos avotos Pedele jeb Valka pirmoreiz minēta 14. gs. 1345. gadā, pārstaigājot Vidzemi ar uguni un zobenu, to nopostīja Lietuvas kņazs Aļģirds. Taču pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim (Valka atradās Rīgas - Tērbatas un Rīgas - Pleskavas satiksmes ceļu tuvumā), pilsētiņa ātri atjaunojās, un jau 1419. gadā tajā sanāca pirmais Livonijas landtāgs. Pēc Livonijas konfederācijas sairšanas Valku savā pārvaldījumā ieguva Lietuvas un Polijas kopvalsts. 1584. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai piešķīra pilsētas tiesības, kuras 12 gadus vēlāk karalis Sigismunds III papildināja vēl ar īpašām privilēģijām. Tās palika spēkā arī pēc tam, kad Vidzeme pārgāja zviedru rokās.
          Turpmākās cīņas par Livonijas mantojumu Valkai maksāja dārgi: vispirms to pilnīgi nopostīja 1627. gadā, zviedru - poļu kara beigu cēlienā, bet, sākoties Ziemeļu karam, divreiz - 1703. un 1708. gadā - pilsētu izlaupīja un nodedzināja krievi. Atdzimt Valka sāka tikai 18. gs. beigās, kad tā kļuva par apriņķa pilsētu. Sevišķi strauju uzplaukumu Valka piedzīvoja 19. gs. izskaņā, pēc vairāku jaunu dzelzceļa līniju atklāšanas. Pilsēta izveidojās par svarīgu satiksmes mezglu, no kurienes izgāja dzelzceļa līnijas uz Rīgu, Pleskavu un Tērbatu. Savukārt liela sabiedriska un kulturāla rosība valkā sākās pēc 1849. gada, kad no Valmieras uz turieni pārcēla pedagoga un mūzikas speciālista Jāņa Cimzes vadīto Vidzemes skolotāju semināru.
          Pirmā pasaules kara laikā pilsētā saplūda tūkstošiem bēgļu no Kurzemes, Dienvidvidzemes un Rīgas, tai skaitā redzamākie latviešu sabiedriskie darbinieki, žurnālisti, rakstnieki un mākslinieki. Izšķirošajā 1917. gadā Valka kļuva par latviešu tautas garīgās dzīves centru - latviešu patstāvības idejas ierosinātāju un paudēju.
          Pēc Latvijas atbrīvošanas 1920. gada vasarā Valka tika pārdalīta tā, ka lielākā daļa pilsētas ar dzelzceļa mezglu, saimniecisko centru un sabiedriskajām ēkām pārgāja Igaunijai. Latvijas daļā palika gandrīz neapbūvētais Lugažu smilšu laukums un nedaudzas mājiņas gar Rīgas, Lugažu un Pedeles ceļu, kā arī Putraskalnā. 20. un 30. gados pilsētas pašvaldība valku uzcēla gandrīz no jauna, un, ieguvusi nepieciešamās labierīcības un sabiedriskās celtnes, kā arī jaunu privāto apbūvi, tā izveidojās par patīkamu, klusu dārzu pilsētiņu.
          Apskates vietas. Valkas nozīmīgākais arhitektūras piemineklis un reizē arī pilsētas vertikālā dominante ir Lugažu luterāņu baznīca (1752 - 1755) Raiņa ielā 8. Šī ir viena no pirmajām sakrālajām celtnēm Vidzemē, kurā realizēta rokoko stila arhitektūrai raksturīgā tendence atdzīvināt senās lokālās gotikas tradīcijas. Uz to norāda vertikālā virziena izcēlums gan ar stateniski izstieptajām logailām, gan ar pilastriem celtnes fasādē. 1907. gadā baznīca stipri cieta ugunsgrēkā, taču 1910. gadā to atjaunoja sākotnējās formās.
          Iegriežoties Lugažu kapsētā, pilsētas viesi var apskatīt Jāņa Cimzes kapu ar pazīstamā tēlnieka Augusta Folca (1851 - 1926) 1914. gadā veidoto pieminekli.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna