Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 21. septembris Modris, Matīss, Mariss
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

TĒRVETE / KALNMUIŽA (HOFZUMBERGE)

          Tērvete (agrāk Kalnumuiža) ir sena, leģendāra apdzīvota vieta 19 km uz dienvidiem no Dobeles. Tērvetes upes labajā krastā paceļas zemgaļu varonīgās pagātnes liecinieks - Tērvetes pilskalns. 1951. – 1960. gada arheoloģiskajos izrakumos pilskalna 2 - 7,2 m biezajā kultūras slānī konstatēti vairāki noslāņojumi, spēcīgas nocietinājumu sistēmas elementu atliekas, dzīvojamo un saimniecības celtņu pēdas, kā arī atrastas 2966 senlietas. Pētnieki secinājuši, ka pilskalns bijis apdzīvots no 1. gt. pr. Kr. līdz 13. gs. beigām. Savukārt senvēstures rakstītie avoti liecina, ka te atradies Rietumzemgales galvenais ekonomiskais, politiskais un militārais centrs. Latviešu Indriķa hronikā un "Atskaņu hronikā" bieži pieminēta gan pati Tērvete, gan turienes valdnieki Viestarts un Nameisis, kā arī aprakstīta Tērvetes pils ieņemšana 1271. / 72. gada ziemā un tās atkarošana 1279. gadā. No hronikām zināms, ka tikai pēc Livonijas ordeņa pils uzcelšanas tuvējā Svētkalnā, kad sākās nebeidzami uzbrukumi vietējiem iedzīvotājiem un viņu tīrumu postīšana, tērvetieši paši nodedzinājuši savu pili un, tāpat kā mežotnieši, aizgājuši uz Rakti un, iespējams tālāk uz Lietuvu.
          Tūkstošiem tūristu no Latvijas malu malām, pārsvarā bērni un jaunieši kopā ar saviem pedagogiem, Tērveti ik gadu apmeklē, lai iepazītos ar "vislatviskākās", tautā īpaši iemīļotās rakstnieces Annas Brigaderes (1861 - 1933) memoriālo muzeju "Sprīdīši" un reizē apskatītu arī gleznaino Tērvetes meža ainavu parku ar unikāliem dendroloģiskiem stādījumiem.
          No eksterjera apdares viedokļa ievērību pelna arī tuvējā Kalnmuižas lut. baznīca (1614). Celtnes logailas un stūrus rotā šī reģiona arhitektūrā reti sastopami dekoratīvi rusti, kas rada izteiksmīgu kalta akmens pielietojuma ilūziju. Baznīcu ietverošajos kapos ieteicams piestāt pie izcilā latviešu veterinārārsta un mikrobiologa, Luija Pastēra sekotāja Kristapa Helmana (1848 - 1892) kapa.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs