Sākums tournet@tournet.lv
Pirmdiena, 18. oktobris Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Vēl atlikās līdz Liepājai pēdējais ceļa gabaliņš, kurš ir tikpat pēc sava garuma, kā arī citādi dažādā ziņā līdzīgs tam ceļa gabalam no Baložmuižas līdz Rīgai, kad iet pa Pēterburgas (Vidzemes) šoseju; arī no Grobiņas ir redzami Liepājas torņi, tāpat kā no turienes Rīgas torņi. Kādas verstis no Liepājas iet dzelzceļš pār šoseju, tāpat kā tur uz Mīlgrāvi, bet tik drusku atstatāk. Pilsētā ieejot, paliek pa kreisai rokai kuplais pilsētas parks, kuram ir pa daļai labi kopta meža izskats. Pēc tam nāk tā pilsētas daļa, kura ir ārpus ostas un cēlusies vairāk tik pēdējos 30 gados. Šī osta ir īsti upe, kura savieno Liepājas - agrāk Līvas - ezeru ar jūru. Tagadējās Liepājas vietā ir stāvējis pirms dažiem simtu gadiem Līvas ciems. Tā upe jeb tagadējā osta bija vēl tolaik maza un tika saukta par Bārtavu. 1426./1427. gada ziemā notika še negants briesmu darbs, kuru dzirdot vien ceļas šaušalas. Garīdzniecībai tika tolaik no bruņinieku valdības darīts daudz pārestību; tāpēc Rīgas ercbīskaps runāja par to zemes sinodē un sūtīja pēc tam Rēveles (Tallinas) dombaznīcas virsmācītāju līdz ar kādiem citiem augstākiem garīgiem vīriem iz Tērbatas ar uzrakstītiem sūdzības pamatiem uz Romu pie pāvesta. Šiem kungiem piebiedrojās uz līdzceļošanu dažu ievērojamu pilsoņu famīliju jaunekļi iz Rīgas un Tērbatas, kas gribēja apceļot Vāciju, Itāliju un turienes augstskolas. Šī biedrība, pavisam 16 cilvēki, devās pieminētajā ziemā uz ceļa, kurš gāja arī pār šo upi. Bet te viņiem uzbruka piepeši Grobiņas pils pārvaldnieka Gosvina no Ašenberga vadīšanā apbruņotu jātnieku pulks, kurš tos mierīgos ceļiniekus sagūstīja, aplaupīja un tad salaida visus sasietām rokām un kājām Līvas jeb tagadējā Liepājas ezerā pa āliņģi apakš ledus; bet slepkavas piemeklēti netika.
          Aiz ostas iesākas pati īstā pilsēta, kurai skaita ap 30 000 iedzīvotāju. Liepājas brangums un dzīvākā vieta ir īsti ap jauno tirgus laukumu un lielākā darbošanās ap ostu, kurā atradās diezgan daudz kuģu un lielu laivu. Liepājā ir piecas baznīcas: divas no tām evaņģēliskas (vācu un latviešu), viena pareizticības, viena katoliska un viena ebreju. Sinagoga ir jauna, liela un skaista ēka, kaut gan iekša viņai pavisam vienkārša. Liepājas augstākā skola ir ģimnāzija, un daudz citas mazākas. No bākas, kura ir daiļa dzelzs būve jūrmalā, ostai kreisā jeb pilsētas pusē, var pārredzēt visu Liepāju līdz ar lielu gabalu no jūras. Liepāja tikpat caur peldētavu, kā caur dzelzceļu aug augumā. Starp peldētavu un pilsētu izceļas košas vasaras mājas, un drīz būs gan viss tas tukšums, kas vēl tur ir, pilns, jo pie celšanas tiek strādāts vienādi (nemitīgi). Peldu viesu, kā tika teikts, bijis šai vasarā diezgan un lielums atradās vēl turpat; bet varēja dzirdēt žēlojamies par lielu dārdzību.

Reinis Kaudzīte
/Kaudzīte R., Kaudzīte M. Vija no kopotiem rakstu darbiem. - Vecpiebalgā, 1893. -1. burtn./

          Liepāja - ko lai nedaudz vārdos svešs cilvēks pasaka par tās izskatu, seju, dzīvi, tikumiem, parašām, priekiem un bēdām?! Izbraucies ar tramvaju visos četros tās virzienos, izstaigājis ēnainos apstādījumus jūras malā, kara ostas īpatnējo, savdabīgo kvartālu lapotos un skujotos ceļus, iebridis cik dziļi vien iespējams pa moliem jūrā un izmaisījies pa ostas malu, man jāsaka - Liepājas izskats ir brīnišķīgs un jauks. Te ir tikdaudz dažādības, plašuma un krāsu mirdzuma - tur jūra, ezers, kārklu vijīgās vītnes, priežu skujoto zaru slotas, balto bērzu līganās bārkstis, tur rozes, ērkšķi, ezera slaidā niedra un jūrmalas kāpu sausā smilga. Pāri visam tam ceļas nelielo namu rindas, baznīcu smailie torņi un apkvēpušie fabriku skursteņi, no kuriem dažus redzēju metam gaisā arī tumšas dūmu strūklas. Kur dzīve jaucas ar dzeju, tur daudz skaistuma un burvības. Liepājas izskats ir jauks.

/Students K. Ceļinieks: Dzīves un dabas vērojumu grāmata. - R., 1938./

 

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna