Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 7. jūlijs Alda, Maruta
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Par paša vietas vārda «Aizpute» izcelšanos pastāv sensenā versija, ka savā laikā, kad visa Aizputes apkārtne bijusi apaugusi bieziem mežiem, bagāta ielejām un kalnu pauguriem, pieeja pie apdzīvotās vietas bijusi tikai pa zināmu ceļu, kurš kādā ļoti bargā ziemā bija galīgi aizputināts un satiksme bijusi gandrīz vai neiespējama, uz laiku pat pārtraukta. No šīs aizputināšanas tad arī esot cēlies vārds Aizpute vai tam līdzīgs nosaukums.
          Vecos 13. gadu simteņa rakstos sastopams nosaukums - Asimputte, Asenputte, kas arī vēlāk, acīmredzot, izveidojies par vācisko - Hasenpoth un latvisko Aizpute. Vilhelms Stavenhāgens savā «Album Kurlāndischer Ansichten» 1866. gadā arī piemin, ka vārds Asenputte jeb Asimputte esot noteikti cēlies no latviešu vārda - aizputināšana, pie kam pat piemin versiju, ka kādā dziļā ielejā, ceļā uz tagadējo Aizputi, bijis sniegā ieputināts un nobeidzies meža āzis, no kā arī laikam cēlies vārds: āzis putināts, Āzpute.
          Par cik šiem nostāstiem ticamības, protams, nav noskaidrojams, jo vēsturiski dokumentārisku pierādījumu nav.

Tautas teika

          Kādreiz upītes krastā bijušas dzirnavas, kurās dzīvojis melderis Tebrs. Melderim bijušas divas meitas, kuras gājušas peldēties upē. Kādu reizi upe dzelmē ierāvusi Tebra jaunāko meitu. No tā laika upe, glabājot meldera sāpes par bojā gājušo meitu, ieguvusi nosaukumu Tebra.

Tautas teika

          Aizputes skolnieki nākuši mājās no skolas. Viņi bija dabūjuši zināt, ka apakš pilskalna ir nogrimusi pils un ka tur esot caurums. Sarunājuši, ka laidīsies iekšā un apskatīsies, kas tur ir. Norunājuši, ka vienu iesies virvē un nolaidīs lejā. Kad viņš gribēs tikt augšā, ka paliks bail vai kaut ko ieraudzīs, tad kustinās virvi un lai tad velk ārā. Iesējuši arī vienu un laiduši pa caurumu iekšā. Kādu laiciņu gaidījuši. Kad sāka apakšā kustināt, zēni vilkuši ārā. Beidzot izrādījies, ka izvilkuši melnu suni. Suns tūlīt pazudis. Zēni šausmīgi nobaidījušies un laiduši virvi atkal iekšā, bet nolaisto zēnu ārā nav nekad izvilkuši, tikai vecus celmus un saknes. Zēni šausmīgi bijuši nobaidījušies, visi palikuši slimi, un viens pat nomiris.

Tautas teika

          Tālāk staigājot, iegāju Aizputes pilskunga apriņķī, kur palika pa labai rokai Pētera baznīca. Viss šis apgabals līdz Aizputei ir klajs un apdzīvots; lauki diezgan kupli, un zemkopība, kā ari pašu zemkopju dzīve tāda pati, kāda iesākas gandrīz no Kandavas un stiepjas viscauri līdz Liepājai. Par Aizputi nevaru sacīt nekā vairāk, nedz mazāk, kā par kaut kuru pilsētiņu ar 3000 iedzīvotājiem, kur uz sliekšņiem bez darba stāvošie bodnieki, un it īpaši izraēļa dēli, kuru Kurzemē Dieva svētība, pavada cieši ar acīm ikkatru svešnieku visai ielai cauri. Aizputē ir bijusi ari veca pils, kuru uzcēla līdz ar Kuldīgas pili Dītriķis (Dīterihs) no Griningenas 1244. gadā. Aizputē tika ap 1209. gadu uzcelts ari klosteris, kurš ir pastāvējis vēl 16. gadu simtenī un varbūt ari ilgāk. Vecās Aizputes pils vietā stāv tagad brangs šā laika nams, kuru sauc tomēr arvien par Aizputes pili un pieskaita pie tām trim vēl apdzīvotām pilīm: Embotes (Embūtes), Edvāles (Ēdoles) un Jaunpils, kuras atlikušās no bruņinieku laikiem. Aizputes baznīca stāv košā, labi apkoptā un glītiem celiņiem apgādātā uzkalnā. Pati baznīca ir diezgan prāva ēka, kurai tornis iesāņus; citādi viņa no ārienes ir tai pašā agrāk pieminētā izskatā, kā daudz citas Kurzemes lauku baznīcas.

Reinis Kaudzīte
/Kaudzīte R., Kaudzīte M. Vija no kopotiem rakstu darbiem. - Vecpiebalgā, 1893. -1. burtn./

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs