Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 15. maijs Sofija, Taiga, Arita, Airita
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Krōslova pēc leluma ir ūtrō piļsāta Daugovpiļs apriņķī. Tymā laikā piļsātā bejis 4276 īdzeivōtōji, nu tim 34% žeidu, 33 °/o latvīšu, 15 % pūļu un 15 % krīvu. Piļsātā asūt ap 930 mōjas, nu tom 91 °/o kūka un nu tom ap 97 °/o vīnstōvu mōjas. Piļsāta sōkuse veidōtīs gleznainā Daugovas īlejas nūgōzē pi Krōslovas upeites ītakas Daugovā. Piļsātas centrys ari tagad vēļ atsarūn uz šōs upeites krostim. Šys nūvods jau aizvēsturē ir sōcis plaukt un apsabyuvēt. Vēļ tagad ir radzami 2 piļskolni; kai vēsture stōsta, tūs īpašnīki ir daudzkōrt mainejušīs. Par Krōslovas pils īpašnīku 1729. godā klivis grafs Plāters, vālōkūs grafu Plāteru-Zībergu prīkšgōjējs. Plāters sekmējis tōlōku šōs vītas uzbyuvi, un dreiž tai tykušas pīškērtas mīsta tīseibas.
          Grafs Plāters pyrmā kōrtā beja ryupējīs par sovas lapnōs piļs ceļšonu. Piļs ceļšonai nu Vōcejas un nu Pūlejas tykuši atvasti amatnīki, kas piļs ceļšonu nūbeiguši 1791. godā. Tymā pat laikā tykušas atteisteitas vairōkas möjryupnīceibas un uzcalta katōļu bazneica ar katōļu goreigū seminaru. Ar tū Krōslova beja klivuse par īvārojamu katōļu centru. Ar jaunō mīsta atteisteibu mīstā beja saplyudis daudz žeidu. 1764. godā uzcalta synagoga, un Krōslova klivuse par žeidu centru, tōpēc tei tykuse nūsaukta par žeidu piļsātu. Pēc laimeigi nūbrauktō, apm. 16 km garō ceļa nu Sauleskolna leidz Krōslovai, vārōdami skaistū apkōrtni, asam nūnōkuši pi Kroslovas piļs, tagadejōs Krōslovas gimnazijas vōrtim, kur beja paradzātas myusu pyrmōs naktsmōjas. Nivīns par tōļōku braukšonu vairs nadūmoj. Prosōs pēc atpyutas.
          Myusu vodūnis, bkgs P. Apšinīks, jau nōk pi myusim ar Mons. D. S. Jaunzemu, kurs ir ari šōs gimnazijas direktors; jys sirsneigi apsasveicynoj ar jau gaideitim leiksnīšim un paziņoj, ka mes asūt jō meilī cīmeni; teikam aicynoti uz skūlas auditoreju.
          Nasaverūt uz tū, ka ekskursantim pošim beja bogōtas ceļa kules leidza, mes teikam pacīnāti ar kafeju, teju un cytaidi. Tur nütyka dažas jautras un humoristiskas pōrrunas, pastōsti. Nāsaklausejom dažus paskaidrōjumus par pili, pošreizejū skūlu u. c. Saprūtams, naiztykom ari bez dzīsmes. Sajēmem informaciju par tōļōku šō vokora programu un nūdzīdōjom noma tāvam pateiceibas dzīsmi, tod eisa atpyuta.
          Pēc nagara atpyutas breiža tykom aicynōti apsavērt seņ slovynōtū, bejušū Plātera muižas, tagad gimnazijas parku. Ar spērdzynojušim elpas viļcīnim kryutīs celinīki sajuta sevī dzeivynojušu veļdzi pēc dīnas tveices un nalela nüguruma. Ar lānu vēja pyusmi vysus apjēme smōrdeigō vāsma, nūejūt kūku pakrēslī. Caur kūku lopom veļ šaudejōs pīvakares saules storu vyzma. Aizmērstas tur tyka ikdīnas ryupes un sirds smeļdze vīnam ūtram, kurim mōjōs beja palykuse sīva voi dažai sīvai veirs. Vysi lykōs asam leidzeigi jaunīšim, kam vakardīna aizīt aizmērsteibā.
          Šys parks ir īvārojams ar dažim dobas ratumim; ar krōšņuma kūkim, kryumōjim, pučem un dažim dzeivinīkim. Grafs Plāters ar sovim vōcīšu draugim ir īaudzējis dažas myusim vēļ svešas augu sugas un ādamū glīmēzi (Helix focratia), un ādamūs vardivu sugu (Rana Esculenta), kū Pyrmajā pasauļa karā vōcu karōtōji āduši ar gordu muti.
          Ōtri pagōja pateikamī atpyutas un atvāsmas breiži krōšņajā zīdu un zaļlopōtņu dōrzā, pastaigojūt, pasēžūt un lekcijas pasaklausūt par kaut kū nazynomu. Tymsam uznōkūt, varēja vērtīs paskaidrojušas gaismas bildes, kas tū vēlējōs. Daži tūmār izavēlēja mozu pastaigu ari pa piļsātu. Tūmār mozs nūgurums prasejōs pēc nakts atpyutas. Dreiž jau ziņkōreigī dzymtōs zemes apceļōtōji leigōjōs soldō mīga aiju klēpeitī.
          Pēc raibi aizsapņōtas nakts ausa spūdrys saules reits, kū rosōtajā parkā putni apsveice ar sovom skaneigajom dzīsmem. Celōtōji jutōs spērgti un mūdri. Naizpalyka spērdzynojušō pastaiga pa reita harmonejā skanūšū parku. Nūtyka kūpejōs brūkastis. Myusus apmeklej un apsveic daži cīmeni.Gatavojamēs uz reita Mišu, uz slovonū Sv. Ļudvika bazneicu.
          Jau īprīkš beja izkōrtōts, ka Leiksnas kors dzīdōs reita Mišu. Tai tys arī tyka dareits. Skaistō myura bazneica ir calta 1767 godā. Sōkumā bazneicu bejis dūmots pōrvērst par veiskupa katedrali. Sūplok bazneicai ticis uzcalts ari goreigais seminars un bibliotekas āka, kur bejuši nūvītōti ap 20 000 dažaida satura grōmotu sējumi. 1778. godā jezuiti atvaduši nu Romas sv. Donota relikvijas, kū nūvītōjuši īpaša kapleicā. Sakarā ar šū gadejumu, kotru godu, pyrmajā svātdīnā pēc Sv. Pītera dīnas tur nūteik Sv. Donota īpaši atlaidu svātki, uz kurim nu vysim apvydim saplyust daudz svātceļōtōju. Bazneica tūmār ir paturējuse Sv. Ļudvika vōrdu. 1811. godā jezuiti pōrcāluši sovu seminaru (gimnaziju) uz Daugovpili. Sakarā ar Daugovpiļs jaunō cītūkšņa byuvi nu 1820. - 22. g. Krōslovā tykušas nūvītōtas vysas apriņķa īstōdes.
          Ar sirsneigu pateiceibu un ar dzīsmi atsasveicynojam nu vīsmīleigajim krōslovīšim: nu gimnazijas direktora un nu pōrejim un dreiž pa vīnu nu sešim lelcelim, kas Krōslovā krystojās, esim ceļā uz Daugavīšim (Pīdruju). Dīna beja saulaina, tōpēc skaistō apkōrtne, kū braucem vārōdami, pasarōdeja sovā pylnajä krōšņumā.

P. Zariņš Leiksnas bazneicas kors īpasazeist (1938. gadā - red. piezīme) ar dzymtū zemi // Tāvu zeme: Rakstu krājums. - München, 1972.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna