Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 20. novembris Anda, Andīna
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas

VENTSPILS (WINDAU)

          Ventspili, kura atrodas pie Ventas upes ietekas Baltijas jūrā, 198 km no Rīgas, mēdz dēvēt par "pilsētu juras vārtos". Tā ir ievērojams transporta mezgls: neaizsalstoša jūras tirdzniecības un zvejas osta, kā arī dzelzceļa un automaģistrāļu krustpunkts. 
          Vēsture. Ventai un tās lejteces apvidum Ventavai vārdu devuši vendi, kuri tur dzīvoja apm. no 10.-12 gs. Rakstītos avotos Ventas zeme (terra Wynda) pirmo reizi minēta 1253. gadā, tās jūras osta - 1263. gadā. Ventas grīvas ģeopolitisko nozīmi jau senatnē sapratuši un to iegūt vēlējušies daudzi. Indriķa hronika vēsta, ka 13. gs. vendus no Ventas grīvas padzinuši kurši (vendi pārcēlušies uz Seno kalnu pie Rīgas un vēlāk aizgājuši uz Cēsīm). Pēc Kursas pilnīgas iekarošanas 13. gs. otrajā pusē Ventas zeme pārgāja Livonijas ordeņa rokās. Lai kontrolētu ieeju ostā, ordenis pie Ventas grīvas uzcēla pili un novietoja tajā ordeņbrāļu konventu. Pils tuvumā izveidojās apdzīvota vieta, kurai jau 1378. gadā piešķīra pilsētas tiesības. No 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Ventspils ietilpa Hanzas savienībā. 
          Kurzemes hercogistes laikā Ventspils bija nozīmīgākā osta valstī. Hercogs Jēkabs 1638. gadā te ierīkoja pasaules līmeņa kuģu būvētavu, kurā līdz 1682. gadam uzbūvēja 44 kara un 79 tirdzniecības kuģus. Daļa no tiem tika pārdoti Venēcijai, Anglijai, Francijai un citām zemēm. Kuģus greznoja kokgriezumi, kurus izgatavoja Ventspils koktēlnieku darbnīcā Nikolasa Sefrensa, vecākā, pēc tam - Nikolasa Sefrensa, jaunākā vadībā. Hercogu laikā Ventspilī nodibinājās arī metāla, koka, vilnas un dzintara apstrādes manufaktūras.
          Pilsēta un tās iedzīvotāji smagi cieta Polijas - Zviedrijas (1655-1660) un Ziemeļu (1700-1721) karā, kā arī lielajā mērī (1710-1711). Pēc "melnās nāves" plosīšanās Ventspilī bija palikušas vairs tikai 7 ģimenes. Pilsēta nevarēja atkopties vēl ilgi. Tās attīstību īpaši kavēja dažādi tirdzniecības ierobežojumi, un 18. gs. Ventspils pamazām zaudēja savu ostas pilsētas nozīmi.
          1795. gadā, kad Kurzemi pievienoja Krievijai, Ventspils kļuva par apriņķa pilsētu. Taču tās saimnieciskā augšupeja atsākās tikai 19. gs. otrajā pusē. 1871. gadā te tika nodibināta jūrskola. 20. gs. sākumā, īpaši pēc Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa līnijas izbūves (tā Ventspili savienoja ar Iekškrieviju un Sibīriju), tika paplašināta un labiekārtota osta: pārbūvēja abus molus, uzcēla noliktavas, saldētavu un graudu elevatoru. gadā no Ventspils eksportēja 320 000 t graudu, 52 000 t sviesta (70% no Krievijas sviesta eksporta) utt. Pirmais pasaules karš apturēja pilsētas attīstību; tās iedzīvotāju skaits samazinājās desmitkārtīgi.
          Neatkarīgās Latvijas laikā Ventspils tika izmantota galvenokārt kā lauksaimniecības produktu un koku eksportosta. Stipri palielinājās pilsētas loma novada kultūras dzīvē. Pēc Latvijas pievienošanas PSRS Ventspils kļuva par lielāko naftas un tās produktu eksporta ostu valstī, radot bīstamu ekoloģisko situāciju visā reģionā.
          Apskates vietas. Ordeņa pils pie Ventas ietekas jūrā (celta ap 1290. gadu) ir vecākā celtne Ventspilī. Tā veidota kā konventa tipa pils ar masīvu torni. Sākotnēji pilij bija tikai divi stāvi un ieroču galerija. Domājams, 15. gs. ēkai izbūvēts arī trešais stāvs, bet savu tagadējo izskatu pils ieguvusi 19. gs., kad tā pārbūvēta par cietumu. Pils tornī jau 13. gs. esot uzturēta uguns - signāls kuģiniekiem. 1798. gadā tur ierīkots novērošanas punkts loču vajadzībām.
          Senā priekšpils, tāpat arī 16. un 17. gs. nocietinājumi laika gaitā izzudusi bez pēdām. Arī Viduslaiku Ventspili, kas atradusies pils tuvākajā apkaimē, vairs atgādina tikai seno, šauro ielu līkloči (to apbūve nomainīta jau vairākkārt).
           Ventspils tirgus laukums līdz ar apkārtējo apbūvi tapis ap 17. gs. Tas ir regulāra plānojuma pilsētbūvniecisks veidojums, kuru ieskauj nevis blīva perimetrālā apbūve, bet gan viena no otras atstatu celtas (vienstāva vai pusotrstāva) dzīvojamās ēkas. visbiežāk tās novietotas uz ielu stūra. Apbūves gabalu aizmugures daļā atrodas saimniecības ēkas un palīgēkas, kā arī samērā lieli dārzi. Visuzskatāmāk par teikto var pārliecināties, aplūkojot dzīvojamos namus Tirgus ielā 1 (17. gs. vidus) un Tirgus ielā 7 (18. gs.).
          Netālu no Tirgus laukuma (Ugunsdzēsēju ielā 2) redzams bijušais Ventspils rātsnams. Faktiski tā ir 18. gs. celta dzīvojamā ēka, kas 19. gs. vidū piemērota minētajai funkcijai. Tajā saglabājusies rokoko krāsns (18. gs. trešais ceturksnis), kas apgleznota ar sentimentālām ainiņām un rokaja motīviem.
          Iepretim bijušajam rātsnamam paceļas 1835. gadā iesvētītā Ventspils luterāņu Nikolaja baznīca. Citas baznīcas celtniecība šajā vietā bijusi aizsākta jau 17. gs. sākumā, taču to nav varējuši nobeigt veselus 100 gadus. Kāds nostāsts vēsta, it kā šo jaunbūvi Ventspils apmeklējuma laikā esot gribējis apskatīt Krievijas cars Nikolajs I. Taču pie nepabeigtās celtnes viņš esot atraidīts šādiem vārdiem: "Majestāt, es nedrīkstu jūs ielaist, jo baidos uzņemties lielo atbildību par jūsu dzīvību!" Tad nu Nikolajs I esot pavēlējis uzsākt jaunas baznīcas celtniecību šajā vietā un devis tai nepieciešamos līdzekļus. Baznīcas projektu izstrādājis un būvdarbus uzraudzījis Johans Eduards de Vite (1790-1854). Pēc stilistiskajām pazīmēm celtnes arhitektūru attiecina uz krievu vēlīno klasicismu, resp., uz t. s. Nikolaja klasicismu. Ārišķīgi krāšņajai baznīcai ir pompozs jonisko kolonnu portiks. Arī tās torņa plastiskumu izceļ bagātīgs kolonnu pielietojums. Ievērojama mākslas vērtība piemīt baznīcas interjera apdarei un iekārtai (1834-1835). Īpaši jāatzīmē trīs Johana Lēberehta Eginka gleznas, to vidū mācītāja Frīdriha Pauflera portrets.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs